Viņš atgādināja, ka, lemjot par drošības pasākumiem konkrētā jomā, valdība vadās pēc "luksofora principa". Ņemot vērā šo principu, valdība vienojās no nākamās nedēļas atļaut klātienes mācības 1.-4.klasēs tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju.
"Šī ir ilustrācija tam, kā mēs redzam, kā šis "luksofora princips" varētu darboties arī turpmāk. Rīt valdības sēdē turpināsim diskusijas arī par citām nozarēm. Noteikti diskutēsim par skaistumkopšanas nozari," atzina ministrs.
Plānots, ka Veselības ministrija (VM) paudīs savu redzējumu par to, kas ir "iespējamais pretimnākšanas vai drošas darbošanās veids, kas būtu iespējams skaistumkopšanas nozarē, iespējams, jau no 1.marta".
"Tieši tāpat mums ir jāskatās arī uz tām iespējām, kas paveras citās nozarēs, tai skaitā arī veselības aprūpē. Jo mums ir jārunā arī par to, kad un kādus, kādā apjomā, uz kādiem nosacījumiem būtu iespējams padarīt pieejamus tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri šobrīd Covid-19 nav pieejami," stāstīja Pavļuts.
Vienlaikus viņš atzina, ka VM nav piekritusi tam skaistumkopšanas pakalpojumu apjomam, ko otrdien valdības sēdē kā atjaunojamo vēlējusies prezentēt Ekonomikas ministrija (EM).
"Jebkādas izmaiņas tiek veiktas ar laika nobīdi un sekojot tam, lai vienā piegājienā veikto izmaiņu daudzums nebūtu pārāk liels, ievērojot laika atstarpi starp veiktajām izmaiņām nosacīti trīs nedēļu garumā," komentēja politiķis.
VM ieskatā, varētu lemt par atsevišķiem drošības pasākumu izmaiņām attiecība uz nozaru darbību ar 1.martu, taču ir jāstrādā ar vairākām nozarēm vienlaikus, līdz ar to par šo apjomu un prioritātēm valdībā būs vēl kopīgi jāvienojas.
Pēc Pavļuta teiktā, "ar zināmiem striktiem nosacījumiem" uzmanīgi darbību varētu atsākt prioritārie pakalpojumi, kas ir saistīti, piemēram, ar personīgo higiēnu. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka pakalpojumu atjaunošana uzreiz nenotiks tādā apjomā, kā to otrdien pēc skaistumkopšanas nozares lūguma vēlējusies prezentēt EM.
LETA jau vēstīja, ka EM otrdien bija plānojusi informēt valdību par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.
Ņemot to vērā, EM rosināja ar 22.februāri atļaut atsākt darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.
Tomēr kopsēdei ieilgstot, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) lēma jautājumu par skaistumkopšanas nozari skatīt ceturtdien gaidāmajā valdības sēdē.
Premjers norādīja, ka daļa skaistumkopšanas nozarē strādājošo patlaban strādā "pagrīdē", tāpēc šī nozare no turienes būtu "jāizvelk".