Viņš atzīmēja, ka jautājums par pedagogu valodas prasmēm VVC redzes lokā ilgstoši ir prioritārs, un tā aktualitāte netika apsīkusi arī pandēmijas laikā, kad bija ierobežojumi tikties klātienē. Baltiņš arī uzsvēra iestāžu sadarbības nozīmi, norādot, ka VVC "intensīvi sadarbojas" ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), no kā saņem signālus par iespējamām problēmām. Ja VVC konstatē, ka skolotājs nepārvalda latviešu valodu atbilstošā līmenī, IKVD ir tiesības šo pedagogu atstādināt no darba.
Pirms došanās uz skolu VVC brīdina izglītības iestādi par plānoto pārbaudi. Vienlaikus Baltiņš noraidīja, ka atsevišķi pedagogi nevar izvairīties no pārbaudes, paņemot, piemēram, slimības lapu, jo nesastaptie skolotāji tāpat tiek "paturēti prātā".
Baltiņš pieļauj, ka pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā varētu radīt atsevišķās skolās skolotāju trūkumu, jo daļa no tiem varētu pensionēties vai pārtraukt darba attiecības. Vienlaikus viņš atzīmēja Latviešu valodas aģentūras paveikto, lai sagatavotu skolotājus iecerētajai pārejai.
"Saprotams, ka cilvēkam, kurš līdz tam pasniedza bioloģiju vienā valodā, un tagad ir jāpasniedz citā, palīgmateriāli vajadzīgi diezgan būtiski pat, ja sarunvalodas līmenī zina," sacīja Baltiņš.
Viņš arī aicināja uzmanību pievērst arī situācijai pirmsskolas izglītības iestādēs.
LETA jau ziņoja, ka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) aicinājusi pašvaldības izglītības pārvaldes kopā ar skolu direktoriem nodrošināt skolotājus, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".
Ierakstā tviterī ministre norādīja, ka sadarbībā ar VVC un IKVD tiekot plānoti kontroles mehānismi, lai pārliecinātos, ka izglītība "kvalitatīvā latviešu valodā" tiek nodrošināta visu laiku, ne tikai tad, kad klasē ierodas pārbaude.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas aplēsēm, 2022./2023.mācību gadā mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmas īsteno 136 pirmsskolas izglītības iestādes jeb 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita, un tajās mācās 13 345 bērni.
Savukārt pamatizglītības mazākumtautību programmas īsteno 129 izglītības iestādes jeb 20,4% no kopējā izglītības iestāžu skaita, un tajās mācās 43 258 izglītojamie.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.
Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.
IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.