Zāļu tirdziņš Doma laukumā

Doma laukumā tradicionālajā pirmssvētku Zāļu tirgū piektdien pulcējās simtiem pilsētnieku un tūristu, novēroja aģentūra LETA. Kā ziņots, piektdien plkst.9 līdz 17 Doma laukumā tirgojās 300 amatnieki, jāņuzāļu, siera, maizes, dārzeņu, zivju un gaļas tirgotāji.

Aģentūras LETA aptaujātās pārdevējas tirdziņā atzina, ka šogad vērojams ievērojami lielāks tūristu skaits, tomēr šie apmeklētāji tirdziņa norisi vairāk fotografē, nekā tajā iesaistās.

Pilsētas viesi pārsvarā izvēlas iegādāties kādus nelielus suvenīrus, amatnieku darinājumus un kārumus, jāņuzāles pārsvarā iegādājas pilsētnieki, kuri atzīst, ka pašiem tās lasīt ir vai nu slinkums, vai arī nav tādas iespējas. Pārsvarā rīdzinieki iegādājas rudzupuķes un margrietiņas un lūdz uz vietas uzpīt vainagus vai arī iegādājas uzreiz gatavus vainagus.

Daži tirgotāji atzina, ka šogad pieprasījums pēc jāņuzālēm ir lielāks nekā iepriekšējā gadā. Savukārt citi norādīja, ka labāka tirgošanās esot bijusi pērn Centrāltirgū, jo tur bijis mazāk tūristu, kas tikai novēro Zāļu tirgu, un vairāk pircēju.

Tirdziņa apmeklētāji aģentūrai LETA pauda pārsteigumu, ka šogad Zāļu tirgū ir tik plašs un daudzveidīgs piedāvājums - nopērkamas ne tikai puķes, bet arī zivis, gaļa, medus utt. Daži pircēji gan norādīja, ka tirdziņa cenas ir nepamatoti augstas. "Trīs lati par pļavu puķu pušķi tomēr ir pārāk daudz," atzina viena no tirdziņa apmeklētājām.

Kā ziņots Zāļu tirgu šogad papildinās muzikāli priekšnesumi un pirmssvētku izdarības. Šogad Zāļu tirgū par labu noskaņojumu tirgus placī rūpēsies profesionālais pūtēju orķestris "Rīga", tautas deju kolektīvi "Teiksmiņa", "Gatve", "Ačkups", "Austris", "Dancītis", "Dzīpariņš", kā arī diriģenta Ārija Šķepasta koru grupa, bērnu vokālie ansambļi "Momo" un "Magonīte", senioru koru grupa un folkloras kopa "Rija". Piedalīsies arī "Maskačkas spēlmaņi" un "Hāgenskalna muzikanti".

Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki, ko latvieši svētī visu nakti, pavadot to ar jautrām dziesmām un dejām. Lai arī vasaras saulgrieži, kad diena ir visgarākā un nakts ir visīsākā, jau aizvadīti, Līgo naktī daudzi piekopj sentēvu tradīcijas.

Līgošana Jāņu dienā saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Jāņos jālīgo, lai usnes neaugtu tīrumā, lai lini augtu gari un nesakristu veldrē. Jāņu bērni aplīgoja gan tīrumus, māju, gan saimniekus, meitas un puišus. Tādēļ, lai nekristu kaunā, visi jau laikus centās padarīt savus darbus, lai uz Jāņiem viss būtu nevainojamā kārtībā. Uz Jāņiem posās un gatavojās jau laikus - saimnieks ķērās pie alus darīšanas, saimniece savukārt sēja Jāņu sieru. Tika ravēti dārzi, velētas drēbes, postas istabas un klētis, slaucīti pagalmi un ceļi, gatavota malka ugunskuram un cirstas meijas, pļauta zāle govīm un zirgiem.

Jāņu dienas tradīcijas katrā Latvijas novadā ir nedaudz atšķirīgas, tomēr ziedu vainagu pīšana un ugunskuru kurināšana ir visiem kopīga tradīcija. Gandrīz katrā Latvijas novadā visīstākās jāņuzāles gods ticis citam augam, piemēram, Vidzemē un Zemgalē pazīstamākā un īstākā jāņuzāle vainagam un svētku pušķim ir madara, savukārt Kurzemē vasaras saulgriežu zieds ir birztalu nārbulis, kura stāvais stublājs stalti paceļas pļavās vai mežmalās un dzeltenie divlūpainie ziedi lieliski izceļas uz tumši violeto augšlapu fona. Latgalē par jāņuzāli tiek saukta asinszāle.

Vainags, no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts, ir kā maģisks aplis, kas, galvā uzlikts, pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Vainags veido apli, un tas, tāpat kā Jāņu siers un Jāņu uguns, simbolizē sauli.

Svētku laikā istabas, ēkas un pagalmu parasti pušķo ar meijām. Pie mājām vai arī telpās izliek pīlādžu zarus kā visīstenāko sargu pret skauģiem un raganām.