Lielākā temperatūras novirze no normas ziemā kopumā bija valsts dienvidos, Daugavpilī tā sasniedza 1,3 grādus, savukārt tikai divās novērojumu stacijās - Ainažos un Rūjienā - ziema bija aukstāka par normu, trīs mēnešu vidējai gaisa temperatūrai noslīdot attiecīgi 0,3 un 0,1 grādu zem normas.
Decembra vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā bija atbilstoša normai, janvāris bija 2,2 grādus aukstāks, februāris - 3,7 grādus siltāks nekā ierasts.
Ziema iesākās ar stipru salu, decembra pirmā dekāde ar vidējo gaisa temperatūru -5,6 grādi bija 5,4 grādus aukstāka nekā ierasts. Decembra turpinājumā gaisa temperatūra paaugstinājās un gan otrās, gan trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra sasniedza +1 grādu.
Decembra sākumā sniega biezums daudzviet pieauga līdz 25-30 centimetriem. Decembra otrajā pusē sniega sega bija mainīga un upēs bija paaugstināts ūdens līmenis, plaši applūstot palienēm. Tomēr mēneša beigās daudzviet sniga, un Ziemassvētki lielā Latvijas daļā bija balti.
Janvāra sākumā valsts lielākajā daļā bija kailsals, bet mēneša vidū stipri sniga un putināja, izveidojot 20-35 centimetrus biezu sniega kārtu. Savukārt mēneša pēdējā dekādē gaisa temperatūra paaugstinājās un lielā valsts daļā sniegs nokusa, vairākās upēs Kurzemē un Zemgalē gāja ledus un applūda palienes.
7.janvārī Zosēnos diennakts vidējā gaisa temperatūra pazeminājās līdz -25 grādiem, kas ir viszemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra kopš 2012.gada. 8.janvārī Daugavpils novērojumu stacijā ar -29,5 grādiem tika reģistrēta šīs ziemas zemākā gaisa temperatūra Latvijā.
Visaugstākā temperatūra ziemā bija +11,4 grādi 16.februārī Pāvilostā, savukārt Liepājā un Ventspilī gaisa temperatūra šajā datumā sasniedza +11,3 grādus. Visās trijās novērojumu stacijās tika pārspēts februāra otrās dekādes siltuma rekords.
Februāra pirmajā pusē bieži sniga un putināja, Dagdas novērojumu stacijā sniega dziļums sasniedza 37 centimetrus, bet mēneša beigās visā valsts teritorijā nokusa vienlaidu sniega sega.
Kopējais ziemas nokrišņu daudzums Latvijā vidēji bija 175,6 milimetri jeb 121% no normas. Decembris un februāris bija mitrāks par normu, ziemas pirmais mēnesis ar vidējo nokrišņu daudzumu 77,8 milimetri kļuva par ceturto nokrišņiem bagātāko decembri novērojumu vēsturē. Janvārī nokrišņu daudzums bija 41,3 milimetri jeb 82% no normas.
Nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais lietus un sniega daudzums sasniedza 305,4 milimetrus jeb 168% no normas, savukārt salīdzinājumā ar normu mitrākā ziema bija Daugavpilī, kur nokrišņu daudzums bija 189% no ilggadējā vidējā lieluma.
Sausākā ziema gan pēc kopējā nokrišņu daudzuma, gan pēc novirzes no normas bija Jelgavas novērojumu stacijā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija vien 81,3 milimetri jeb 65% no normas.
Vidējais vēja ātrums Latvijā 2023.-2024.gada ziemā bija 3,5 metri sekundē, atbilstot gadalaika normai. Kalendārās ziemas laikā 15 dienās vēja maksimālais ātrums brāzmās sasniedza vismaz 20 metrus sekundē, visbiežāk šādas brāzmas novērotas Liepājas ostā - astoņās dienās. Stiprākās vēja brāzmas bija 24,4 metri sekundē 1.februārī Ventspilī.