Kastēs stikla acis
Apzīmējums taxsidermi (taksidermija) radies no sengrieķu vārdiem taxsis (sakārtošana) un derma (āda). Pasaulē vecākais izbāznis datēts ar 1534. gadu, bet kāda nīlzirga izbāznis Florencē izgatavots 1700. gadā. Taksidermisti joprojām ir diezgan reta profesija. Latvijā viņu ir kādi piecpadsmit. Sarmīte Inberga pievērsusies zivīm.
Sarmītes darba vieta Siguldā vairāk atgādina skulptora darbnīcu. Ne te zivju, ne ķimikāliju smārds jaušams, visapkārt liels baltums, jau gatavi zivju izbāžņi, žāvēšanai izliktas līdaku un citu zemūdens iemītnieku galvas, mākslīgās spuras un astes, kastēs dažādas sagataves, pie sienas neparasts laikrādis - pulksteņa ciparnīca uz butes mulāžas. Sarmīte smej - tā ir viņas trakā ideja, bet jau ir interesenti, kas vēlas tādu pulksteni iegādāties.
Noskaidroju, ka mulāžas ir dzīvnieka vai zivs kopijas, kas izgatavotas no plastmasas, parasti tādas redzamas muzeju ekspozīcijās. Savukārt izbāžņus pasūta mednieki un makšķernieki, un trofejas izgatavošanai izmanto īsto ādu. Dažkārt abas metodes kombinē, piemēram, laša izbāznim izmanto mākslīgo galvu, jo īstajā ir daudz tauku un žūstot tā saplok.
Sarmīte beigusi LU Bioloģijas fakultāti, strādājusi Dabas muzeja Krājumu nodaļā, kur bija lielas dažādu izbāžņu kolekcijas, - vienmēr vajadzējis kaut ko palabot, pierestaurēt. Sarmīte piestrādāja arī taksidermijas laboratorijā, bet ar zivīm tur neviens nenodarbojās: "Man ir trīs bērni, katru dienu no Siguldas uz Rīgu neizbraukāsi, es aizgāju no muzeja un sāku domāt - ko varu darīt mājās? Nolēmu pamēģināt ar zivīm. Latvijā taksidermistu skolas nav, tuvākā ir Vācijā, viss bija jāapgūst pašmācības ceļā. Pasūtīju speciālo literatūru, eksperimentēju ar pirmo klientu atnestajām zivīm, sanāca. Taksidermista darba trīs galvenie soļi ir izbāzt, piepildīt un atdzīvināt. Izbāšana nav tikai tehnisks darbs - zivs ādas novilkšana un žāvēšana. Izbāznis vai mulāža jākrāso. Katru zvīņu nokrāsot - tas ir ilgu stundu darbs. Esmu pacietīga, labi zīmēju, gleznoju, veidoju kompozīcijas. Viss kopā salikās, un tagad šo darbu daru jau septiņus gadus."
Runātāja piebilst, ka 2013. gadā mācījusies arī ASV, Ņūhempšīras štatā, pie slavenākā ASV taksidermijas speciālista, kurš uzteicis viņas izgatavoto jūras velna izbāzni: "Tam plāna ādiņa, tāpēc darbs ir ļoti sarežģīts. Amerikā reti kurš uzdrošinātos to darīt. Tur galvenais ir peļņa. Ja zināms, ka zivs izbāzni liks pie sienas, tad pret sienu vērsto pusi nemaz nekrāso un neieliek pat aci. Man sirdsapziņa neļauj tā strādāt."
Nevar iemesties kodes
Albumā skatu Sarmītes ap trim simtiem izgatavoto izbāžņu un mulāžu fotogrāfiju. Zivis taksidermistei vestas ne tikai no Latvijas ezeriem un upēm, bet arī no Spānijas, Norvēģijas un pat Kostarikas ūdeņiem: "Gadās, man zvana - tikko esot izvilkts loms, kā lai to saglabā? Skaidroju, ka vislabāk zivi sasaldēt. Tādā veidā to var uzglabāt ļoti ilgi. Amerikā gatavoju pirms desmit gadiem sasaldētas foreles izbāzni. Ir knifiņi, kā sasaldētu zivi atdabūt līdz darba variantam. Pāris diennakšu tam noteikti vajadzīgs.
Darbs sākas ar to, ka skatos zivju fotogrāfijas - kāda zivs ir dzīvē, kādā pozā viņa ir dabiskāka, vienojamies ar īpašnieku, kur mulāžu vai izbāzni liks - pie sienas vai uz galda. Galvenais ir nesteigties. Pasaulē standarts ir pusgads no pasūtījuma saņemšanas līdz gatavam darbam. Salīdzinot ar zvēru vai putnu taksidermiju, ar zivīm lieta ir daudz sarežģītāka. Zvēra izbāznim defektus nosegs apmatojums, bet zivij āda plāna, ja negludums, zvīņas negulēs dabiski. Defekti jāšpaktelē un jākrāso. Vissvarīgākais, lai zivs kārtīgi izkalst. Tam reizēm vajadzīgs pat mēnesis. Kā ķirurgs soli pa solim zivij nodīrāju ādu, pēc zivs izmēriem sagatavoju manekenu, uz tā velku ādu. Amerikā veselu dienu mācījāmies sagatavot manekenu. Tad ielieku atbilstošas acis. Populāru zivju sugu komercacis var nopirkt, bet, piemēram, Norvēģijas jūras velnam zīlīte ir pavisam citāda. Kvalitāte krietni uzlabojas, ja pati tās krāsoju. Sagatavei pielikšu mākslīgās spuras, nokrāsošu, piestiprināšu izbāzni pamatnei. Pareizi izgatavots un apstrādāts izbāznis nevar sabojāties, tajā nevar iemesties ne kodes, ne citi kaitēkļi, jo zivī no gaļas nekas nav palicis un viss izbāznis apstrādāts ar ķimikālijām."
Ar lupu pētī
Sarmītes veikums jau rādīts arī pasaulē. 2010. gadā viņa vienīgā no Baltijas valstīm startēja Eiropas taksidermistu čempionātā Itālijā un iesācēju grupā (vairāk nekā 200 dalībnieku) ieguva otrās pakāpes diplomu par jūras velna izbāzni, bet 2013. gadā pasaules čempionātā Austrijā - trešās pakāpes diplomu (22 valstu konkurentu starpā), sajūsminot tiesnešus ar bārdainā akmeņgrauža mulāžu: "Šāda mēroga sacensībās gūstu nenovērtējamu pieredzi un jaunu informāciju, speciālisti ir atsaucīgi, vienmēr gatavi pamācīt un palīdzēt, labprāt dalās savās zināšanās. Čempionātos tiesneši izbāzni vai mulāžu pētī ar lupu un mīnusu var piešķirt par jebko. Reizēm no pirmā acu uzmetiena pievilcīgs objekts beigās var nedabūt neko."
Taksidermistei darba netrūkst. Uz galda guļ murķeļu (sēņu) mulāžas sagataves Dabas muzejam, pēc vācu klienta pasūtījuma jāuztaisa 2,30 metrus gara sama izbāznis, uz Itāliju jāsūta Latvijas rekordzivs - zandarta mulāža. Interesanta sadarbība izveidojusies ar Kuldīgu, kur pasākumā Lido zivis Kuldīgā Sarmītes vadībā bērni jau trešo gadu krāso dažādu zivju mulāžas. Viņa sagatavojusi saistošu lekciju par taksidermiju un lasa to skolās. Siguldā Tūristu apmeklētāju centrā pie Gūtmaņa alas apskatāma taksidermistes veidotās Gaujas zivju mulāžas, sen izmirušas bruņu zivs mulāža 2014. gadā izgatavota Dabas koncertzāles pasākumam un tagad apskatāma Siguldas Tūrisma informācijas centrā. Savukārt Dagdas novada Jaundomes muižā Vides izglītības centram sagatavota ekspozīcija ar ezera zivju, abinieku un rāpuļu mulāžām, kā arī ūdens dzīvnieku modeļi palielinājumā. Patiešām iespaidīgi ir ceļotājspāres divus metrus garie caurspīdīgie plastmasas spārni! Sarmīte ir gandarīta par savu izvēli darboties ar zivīm - jo izaicinājums grūtāks, jo interesantāk dzīvot.