Eglīts atgādināja, ka samazinātā PVN likme tika ieviesta, lai mazinātu ēnu ekonomiku dārzeņu tirdzniecībā un palielinātu vietējās produkcijas noietu. Tāpat ministrijai līdz 2020.gada 1.augustam jāiesniedz valdībā informatīvais ziņojums par 5% PVN likmes efektivitāti.
"Samazinātā PVN likme sevi ir attaisnojusi, jo efektivitātes rādītāji ir izpildīti. Divu gadu laikā par 6% pieaudzis nodokļu maksātāju skaits nozarē, kas nozīmē, ka uzņēmēji iznāk no pelēkās zonas. Lauksaimnieku apgrozījums kāpis par 6%," pastāstīja Eglīts, piebilstot, ka produktu imports un eksports samazinājies, kas nozīmē, ka produkti paliek valstī un tiek patērēti.
Salīdzinot ar 2017.gadu, 2019.gadā nozarē algas pieaugušas par 14%, vidēji sasniedzot 574 eiro. Lai arī sākotnēji ticis paredzēts, la PVN likmes samazināšana atsevišķai produktu grupai budžetā radīs sešus miljonus eiro lielu fiskālo ietekmi, dati rāda, ka ietekme ir ievērojami mazāka - pērn deviņos mēnešos tā bija 3,6 miljoni eiro.
Arī veikalu plauktos arī cenas minētajiem produktiem bijušas mazākas nekā Lietuvā un Igaunijā - Latvijā cenas samazinājušās par vidēji 11,7 %.
Ministrijas pārstāvis skaidroja, ka PVN likmes samazināšana ir nozīmīgs instruments, kas mazina ēnu ekonomiku un tās izraisīto cenu kropļošanu. Līdztekus palielinās uzņēmumu apgrozāmie līdzekļi - samazinātas PVN likmes ieviešana pozitīvi ietekmē augļkopības un dārzkopības uzņēmumu naudas plūsmu.
Eglīts atgādināja, ka valdības deklarācija paredz, ka jāizvērtē iespēja ieviest samazināto PVN likmi svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem.
"Var teikt, ka tiek paredzēts, ka vidēji par 10,1% samazināsies cena gaļai, pienam - par 10,3%, olām - par 3,9%. Līdz ar to gaidāms arī patēriņa palielinājums, kas nozīmē, ka iekasētie līdzekļi arī pieaugs," prognozēja ministrijas pārstāvis.
Samazinot PVN likmi gaļai, ietekme uz budžetu varētu būt 9,1 miljoni eiro, zivij - 1,3 miljoni eiro. Kopumā četras produktu grupas pirmajā gadā radītu fiskālo ietekmi 21,34 miljonu eiro apmērā, skaidroja Eglīts.
Viņš skaidroja, ka Latvijā ilgstoši ir viens no zemākajiem sociālā atbalsta līmeņiem un viens no augstākajiem sociālās nevienlīdzības līmeņiem Eiropas Savienībā. Lai samazinātu PVN regresivitāti, PVN samazināšana nepieciešama visiem pārtikas produktiem. Turklāt samazināta PVN likme atstāj netiešu ietekmi uz CO2 un SEG emisiju samazināšanu.
Tāpat samazinātās PVN likmes ieviešana mazina arī nezināmas izcelsmes produktu apriti. No 2017.gada par 20% samazinājies konstatēto pārkāpumu skaits augļu un dārzeņu tirdzniecībā.
Eglītis akcentēja, ka PVN likmes samazināšana ir ļoti ieteicama nozarēs, kur ir liela ēnu ekonomika. Lai mazie un vidējie zemnieki varētu attīstīties, viņiem nepieciešami lieli apgrozāmie līdzekļi, kas gandrīz noteikti nozīmē atrašanos ēnu ekonomikā.
Juris Muklāvs
Uzlieciet brilles