Prasītāji, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, kā arī analizējot atbildētāju finansiālo stāvokli, uzskata, ka sprieduma izpilde šajā lietā varētu kļūt apgrūtināta vai pat neiespējama, tāpēc prasītāju tiesību aizsardzībai, pēc viņu domām, ir vajadzīgs nodrošināt prasību.
Prasītāji norāda, ka Tineo un Homburg ir principā pārtraukuši veikt saimniecisko darbību, un abu uzņēmumu finanšu rādītāji jau kopš 2012.gada ir būtiski pasliktinājušies. Prasītāji skaidro, ka kriminālprocesā tika sākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai Maxima, uzliekot arestu Maxima nekustamajiem īpašumiem 44 011 767 eiro apmērā, bet attiecībā uz Tineo un Homburg kriminālprocesā nav nodrošināts mantisko jautājumu risinājums.
Tiesai tiek norādīts, ka, piemēram, Tineo 2013.gadā bijuši ļoti lieli zaudējumi, savukārt pārskatā par 2014.gadu ir norādīts, ka "turpmāk uzņēmums vairs neģenerēs ieņēmumus", kas norāda, ka Tineo kopš 2014.gada vairs neveic saimniecisko darbību. Tāpat, pēc prasītāju iesniegtajām ziņām, slikti rādītāji konstatēti arī Homburg, norādot, ka par pagājušo gadu uzņēmums vēl nemaz nav iesniedzis finanšu pārskatu, bet iepriekš tam bija lieli zaudējumi.
Līdz ar to prasītāji tiesai lūdz apķīlāt Tineo un Homburg piederošo kustamo un nekustamo mantu, skaidru naudu, kā arī aizliegt uzņēmumiem veikt maksājumus trešajām personām, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu. Tiek norādīts, ka minētais prasības nodrošinājums nosakāms viena miljona eiro apmērā.
Vēl sēdes sākumā Maxima pārstāvji lūdza atlikt lietas izskatīšanu, lai sagaidītu atļauju no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas iesniegt Rīgas apgabaltiesai tehnisko ekspertīzi - trīs sējumus - par būvniecību. Prasītāju pārstāvis Gobzems sacīja, ka tagad lietā pastāv citi faktiskie apstākļi, līdz ar to patlaban ir neloģiska ekspertīzes pievienošana lietā.
8.oktobra sēdē Gobzems lūdza atlikt lietas izskatīšanu saistībā ar viņa iesniegumu, kas adresēts tiesas priekšsēdētājai un civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētājai par lietas nodošanu izskatīšanai citā tiesā, bet tiesa neatzina, ka tas ir pamats lietas izskatīšanas atlikšanai. Tāpat, ņemot vērā, ka Gobzems bija iesniedzis apjomīgus - 120 lapaspušu - redakcionālus precizējumus prasības pieteikumā, atbildētāju pārstāvis lūdza dot laiku iepazīties ar tiem.
Jau ziņots, ka saistībā ar iespējamu interešu konfliktu prasītāji lūdza šo lietu nodot izskatīšanai citā tiesā. Pieteikumā ticis norādīts, ka Civillietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja ir tiesnese Līga Blūmiņa, bet ar Zolitūdes traģēdiju saistītos jautājumos vienu no atbildētājiem - Homburg Zolitude - pārstāv zvērināts advokāts Aivars Blūmiņš, kas ir viņas laulātais.
Savukārt vēl iepriekš lietā tika pieteikts lūgums kā trešās personas lietā pieaicināt iepriekšējos atbildētājus - būvnieku Re&Re, Rīgas domi, arhitektu firmu Kubs un HND Grupu -, pret kuriem tiesvedība septembrī tika izbeigta, un Rīgas apgabaltiesa šo lūgumu apmierināja. To pieteica visi trīs atbildētāji, pret kuriem prasība tika uzturēta - SIA Maxima Latvija, Homburg Zolitude un Tineo.
Kā ziņots, dažādās Latvijas tiesās patlaban kopumā tiek skatītas astoņas civillietas saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Divas lietas tiek izskatītas Jūrmalas pilsētas tiesā, viena tiek vērtēta Liepājas tiesā, divas Talsu rajona tiesā, viena Rīgas apgabaltiesā, viena Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā un viena Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Sākotnēji tiesā tika iesniegti vairāki prasības pieteikumi, bet daudzas lietas tika apvienotas.
Zolitūdē, 2013.gada 21.novembrī iebrūkot veikala Maxima griestiem, gāja boja 54 cilvēki.