Tiesa nolēma šos pierādījumus lietas materiāliem nepievienot.
Gobzems 16. aprīlī notikušajā tiesas sēdē lietas materiāliem lūdza pievienot vairākus dokumentus. Advokāts norādīja, ka žurnāla Forbes veidotajā pasaules bagātāko cilvēku sarakstā iekļuva arī Maxima lielākais akcionārs Nerijus Numavičs, ierindojoties šā topa 1565. vietā. Pēc Gobzema domām, šis ir pietiekami argumentēts pierādījums tam, ka lielas morālās kompensācijas noteikšana ir adekvāta, bet nelielas morālās kompensācijas noteikšana būtu netaisnīga, ņemot vērā personas mantisko stāvokli.
Tāpat Gobzems atsaucās uz Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Andreja Grišina teikto 16. aprīlī LTV raidījumam Rīta panorāma, kur viņš norādījis, ka pirmie secinājumi attiecībā uz eksperimentu Zolitūdes traģēdijas vietā "ļauj nojaust, ka nāves ēna virs cilvēku galvām bijusi ilgu laiku", lūdzot pievienot šo pierādījumu lietas materiāliem.
Gobzems lūdza pievienot vēl papildu materiālus no preses, pirms tam piebilstot, ka, iespējams, atbildētāju pārstāvji to uzskatīs "par cinisku gājienu", tomēr tas tikai pastiprināšot morālā kaitējuma apmēru. Advokāts norādīja, ka plašsaziņas līdzekļos bija pieejama informācija, ka dienā, kad Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuvinieki pieminēja traģēdijas upurus, Pauniņa draudzene un, iespējams, pats Pauniņš baudīja atpūtu Maldīvu salās. Pēc advokāta domām, tas pierāda atbildētāju attieksmi pret prasītājiem un traģēdiju.
Tāpat Gobzems lūdza pievienot kā pierādījumu materiālu no žurnāla Kas Jauns, kur ir informācija par Pauniņu un viņa draudzeni, kas laikā, "kamēr notiek lietas iztiesāšana", apmeklē modes skates un "brīnišķīgi izklaidējas".
Atbildētāju pārstāvji galvenokārt pauda, ka uz šo lietu šādi pierādījumi nav attiecināmi. SIA Maxima Latvija pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš izteicās, ka ir jānodala juridiskās personas īpašnieka atbildība no pašas juridiskās personas atbildības, pie tam īpašnieks nav lietas dalībnieks. SIA Tineo pārstāvis zvērināts advokāts Agris Repšs iebilda, ka vispārinātā formā prasītājs kādas trešās personas atvaļinājumu attiecina uz visiem atbildētājiem. Tikmēr Maxima pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs, izsakoties par Gobzema atsauci uz Grišina viedokli, norādīja, ka tas ir viedoklis, nevis fakts un pierādījums.
Apgabaltiesā darba nedēļas izskaņā tika iesniegti arī prasības grozījumi šajā lietā, ceļot prasību vēl pret diviem atbildētājiem - arhitektu biroju SIA Kubs un būvkonstruktoru HND Grupa. Iepriekš Tineo lūdza šīs juridiskās personas uzaicināt kā trešās personas lietā, un tiesa šo lūgumu apmierināja.
Jau ziņots, ka 16. aprīlī tiesa nesāka lietas izskatīšanu pēc būtības, jo nācās skaidrot vairākus procesuālos jautājumus. Nākamā tiesas sēde šajā lietā nozīmēta 11. jūnijā, kad tiesa to paredzējusi skatīt pēc būtības.
Pēc pirmās sēdes marta beigās Rozenbergs žurnālistiem norādīja, ka izlīguma iespējas viņš, iespējams, vērtē kā reālas, ja prasītāju puse formulēs gan saprotamā apmērā savas prasības, gan pamatos atbildības sadalījumu starp atbildētājiem. "No celtās prasības Maxima joprojām līdz šai dienai nav precīzi skaidrs, kādi pārmetumi tiek izvirzīti un kādas darbības vai bezdarbības novedušas pie tik traģiskām sekām," izteicās Rozenbergs.
Iesniegtās prasības summu - 100 miljonus latu jeb 142 287 181 eiro -, ko prasītājs vēlas piedzīt solidāri, Rozenbergs "maigākajā versijā" varēja nodēvēt par populismu. Tiesa līdz 16. aprīlim atlika lietas izskatīšanu, lai saņemtu pierādījumus par lietām, kas atrodas citu tiesu lietvedībā, kā arī jau minēto pierādījumu izprasīšanai par signalizāciju.