Daudzu Krievijas kinofilmu un seriālu "mačo" Porečenkovs 2014. gada rudenī Latvijas nevēlamo personu melnajā sarakstā tika iekļauts pēc tam, kad no Doņeckas separātistu kontrolētās teritorijas kameru priekšā bija ar ložmetēju pašaudījies uz tolaik vēl Ukrainas spēku kontrolētās lidostas pusi.
Taču izrādās, ka arī Latvijai ir savs "miniatūrais pašmāju Porečenkovs". Par tādu kļuvis Kārlis Lesiņš - Latvijas Televīzijas līgumdarbu veicējs LTV Ziņu dienesta vajadzībām -, kura vadītais uzņēmums arī ir producējis vairākas LTV pārraidītās dokumentālās filmas.
Sociālajos tīklos var atrast virkni fotogrāfiju, kurās Lesiņš pozē kopā ar dažādu, arī atklāti teroristisku, bruņotu grupējumu pārstāvjiem, turklāt šajos attēlos arī paša žurnālista rokās ir redzami šaujamieroči. Divos no šiem paša Lesiņa sociālajos tīklos ievietotajiem fotoattēliem viņš redzams kopā ar maskotiem vīriem, kurus pats sauc par "Islamic Jihad militāristiem". Vienā no šiem attēliem viņam rokās ir triecienšautene, otrā - granātmetējs.
Vēl citā attēlā žurnālists atkal redzams kopā ar "Islamic Jihad militāristiem" un automātu rokās, vēl kādā - ar šaujamo rokās, pozējot ar "Irākas kurdu armiju pešmerga. Vienīgajiem kaujiniekiem šajā reģionā, kas spējuši veiksmīgi cīnīties ar islāma valsti".
No Latvijas valsts oficiālā viedokļa kurdu zemessargu statuss īsti nav skaidrs, toties par Islamic Jihad kustību gan nekādu šaubu nav - tā ir pazīstama palestīniešu teroristu organizācija. Bieži par teroristiem dēvētie Doņeckas separātisti publiski neizsakās par vēlmi iznīcināt visu Ukrainas valsti, turpretim Islamic Jihad mērķis gan ir skaidri deklarēts - tas ir Izraēlas valsts (ar kuru Latvijai ir diplomātiskās attiecības tāpat kā ar Ukrainu) iznīcināšana un neatkarīgas Palestīnas valsts dibināšana.
Taču, taujāts par pozēšanu ar ieročiem rokās kopā ar vispāratzītiem teroristiem, žurnālists Lesiņš Dienai taisnojas līdzīgi savam Krievijas "kolēģim" Porečenkovam - pirmām kārtām jau "Facebook ir mana privātā sociālā vietne, kurai nav nekādas saistības ar manu profesionālo darbību".
LTV vadības attieksme pret "savu Porečenkovu" visprecīzāk dēvējama par kaunīgu. LTV valdes priekšsēdētājs Belte, kuram Diena sākotnēji neminēja tieši Lesiņa gadījumu, gari aprakstīja dažādus normatīvus, ko ievērojot LTV Ziņu dienests, taču šo aprakstu noslēdza ar apliecinājumu, ka "drošības prasību dēļ ir jāizvairās no jebkāda ieroča un munīcijas ņemšanas rokās pat tur, kur tas būtu pieļaujams no žurnālistiska stāstījuma loģikas viedokļa un nav pretrunā ar ētiku".
Jau pēc tam, uzzinājis, par ko tieši ir runa, Belte nākamajā oficiālajā skaidrojumā Dienai mēģināja iespējami norobežoties no Lesiņa. Saskaņā ar LTV valdes priekšsēdētāja loģiku nebūt ne uz visām personām, kas veido sižetus sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumiem, attiecoties LTV Rīcības un ētikas kodeksa normas.
"Paskaidroju, ka Kārlis Lesiņš nav LTV darbinieks. Līdz ar to viņam LTV nav noteikti darba pienākumi, un viņam tieši nav saistošas LTV Rīcības un ētikas kodeksa normas. Ar Lesiņu bija noslēgts autora līgums, saskaņā ar kura noteikumiem viņš kā autors pēc LTV pasūtījuma veidoja atsevišķus sižetus LTV Ziņu dienesta vajadzībām," skaidro Belte, vēl piebilstot: "Šā līguma darbība ir beigusies."
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 28.janvāra, avīzē Diena!