"Ir negodīgi turēt aizdomās, ka cilvēks būs iepriekšējās darba vietas kalps. Skaidrs, ka spēcīgi ētera cilvēki ir vajadzīgi, lai televīzija pierādītu, ka tur notiek satura bagātināšanās," uzsvēra Latvijas žurnālistu asociācijas vadītāja Anda Rožukalne.
"Man liekas, ir laiks atteikties no vajājošās attieksmes pret cilvēkiem, kas maina karjeru. Nevienā profesijā neviens nepārmet, ja, piemēram, aktieris kļūst par režisoru vai otrādi. Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, manuprāt, tas ir ļoti saasināti."
Viņasprāt, I.Naglas atgriešanās žurnālistikā nesīs vairāk labuma, nekā sliktuma, jo iepriekš viņa jau pierādījusi, ka ir profesionāle žurnālistikā.
"Protams, ka ideālā gadījumā būtu vajadzīgs kaut kāds pārejas posms, tam es piekristu, jo nedomāju, ka [šāda pāreja] ir ļoti vienkārša. It sevišķi, ja tas ir diskusiju raidījums, kurā nāksies ņemt vērā, ka var kaut kādā veidā sakrist intereses, par ko ir bijuši pieņemti lēmumi. Žurnālistam vajadzēs būt neitrālam. Bet es esmu ļoti stingri tādā pozīcijā, ka cilvēks to var novērst, ja viņš apzinās šos riskus," uzsvēra A.Rožukalne. "Turklāt tā nav pirmā reize, kad viņa atgriežas. Skaidrs, ka mediju joma viņai ir pie sirds."
Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja tāpat atgādināja, ka arī citi žurnālisti mainījuši darbošanās jomu, kļūstot par sabiedrisko attiecību speciālistiem vai otrādi.
"Pēdējā, kas no tā ļoti cieta, bija Inta Lase. Bet pēc tam, kad citu karjeru izvēlējās Sanita Jemberga, neviens jau vairs nebija tik nosodošs. (..) Teiksim, Ansis Pūpols. Vispār neviens nepamanīja, kā viņš no ministrijas preses darbinieka atnāca uz žurnālistiku, uz pētniecisko žurnālistiku," norādīja A.Rožukalne.
"Skaidrs, ka tur ir riski nonākt kaut kādos interešu konfliktos. Es ceru, ka tie tiek izvērtēti. Bet automātiski tagad uzskatīt, ka viņa [Nagla] tāpēc iet uz amatu, lai lobētu Ventspils naftu, ir pārspīlēti."
Tikmēr Latvijas Žurnālistu apvienības vadītājs Juris Paiders uzsver, ka laba prakse šāda "migrācija" no žurnālistikas uz sabiedrisko attiecību jomu un atpakaļ nekādā ziņā nav. Taču Latvijas apstākļos, kad pēc krīzes mediji tā arī nav īsti atkopušies un žurnālistiem nav pietiekami lielas algas, ar to jārēķinās.
"Ja žurnālistiskā Latvijā algas būtu vismaz pirmskrīzes līmenī, tad, protams, būtu korekti izvirzīt līdzīgus standartus, kādi tika izvirzīti tolaik un kas Latviju tuvinātu vismaz Skandināvijas ētikas izpratnei. Taču procesi Latvijā no 2008.gada ir tik bēdīgi, ka ļoti daudziem žurnālistikas profesionāļiem, šī profesija ir vai nu tikai viens no ienākumu veidiem, vai savdabīga hobija forma. Tāpēc pie pašreizējiem apstākļiem nevar pārmest, ka strādā kaut kur citur," norādīja J.Paiders.
Tādēļ, viņaprāt, par to, ka profesionāļi kaut vai uz laiku atgriežas žurnālistikā "uz pilnu slodzi", jāpriecājas.
Savukārt, komentējot citas pārmaiņas un nosacīti jaunās televīzijas sejas, piemēram, žurnālista Kārļa Streipa atgriešanos LTV, J.Paiders piebilda: "Streips. Novēlēsim, lai Streips kaut kur atgriežoties, mēģina pats realizēt tos ētikas principus, ko no citiem prasa un pieprasa. Viņam ir ļoti liels darbs jāveic, tiešajā ēterā atgriežoties."
Jau vēstīts, ka LTV pēdējā laikā aktīvi nostiprina redakciju vadības sastāvu, un top arī jaunās sezonas saturs, par kuru pagaidām jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. LTV ir nosaukusi četrus žurnālistus, ar kuriem saistās jaunās sezonas plāni - tie ir Ilze Nagla, Inga Spriņģe, Guntis Bojārs un Kārlis Streips. Taču par konkrētiem raidījumiem un citām ētera personībām pagaidām tiek klusēts.