"Neuzskatu, ka būtu tieši draudi Baltijai (..) Militāra klātbūtne Baltijas valstīs ir NATO valstu diskusiju jautājums, bet tā ir sava veida [psiholoģiska] nodrošināšanās," teica Bilts.
Viņš pauda, ka Zviedrija jau kopš pērnā gada vasaras rūpīgi vērojusi Krievijas soļus ar tirdzniecības ierobežojumu noteikšanu vairākām valstīm, kad vēl bažu par konkrētām Krievijas teritoriālām pretenzijām nebija. Krievijas ieiešana Krimas apgabalā likusi sapurināties arī pašai Zviedrijai un sevišķi uzmanīgi vērot Krievijas soļus.
"Ja Krievija iet tālāk, arī mēs ejam tālāk. Mūsu uzdevums ir palīdzēt un atbalstīt Ukrainu. Eiropa būs vēl ciešāk jāsadarbojas ar ASV, raidot būtisku signālu Maskavai," klāstīja Zviedrijas ārlietu ministrs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka noteikti neatbalstītu diplomātisko saišu saraušanu ar Krieviju, jo vienmēr jāatstāj vieta sarunām. Tā arī būtu cerība un mudinājums Krieviju aicināt attīstīties un modernizēties ne tikai militārajā jomā.
Uz jautājumu, vai salīdzinoši lēnā starptautiskā reakcija uz Krievijas rīcību Ukrainā Krimā nav radījusi daudzu valstu sabiedrības nievājošu attieksmi, Bildts uzsvēra, ka starptautiska vienošanās par potenciālu reakciju uz tādas lielvalsts kā Krievija soļiem nevar notikt "tūlīt un uzreiz". Viņš atgādināja, ka zibenīga Eiropas valstu reakcija nebija vērojama arī 2008.gadā, kad Krievijas karaspēks iegāja Gruzijā, taču reakcija sekoja.
Bilts neuzskata, ka pašlaik starp Krieviju un Eiropu ar ASV būtu sācies aukstais karš.
"Tas bija pavisam cits koncepts. Aukstais karš ir beidzies. Mēs esam citā situācijā, es gan nezinu, kā to saukt," bilda Zviedrijas ārlietu ministrs.
Bilts kopā ar Zviedrijas karaļpāri un uzņēmēju delegāciju ceturtdien pēdējo dienu ir vizītē Latvijā. Bilts piedalīsies Austrumu partnerībai veltītajā seminārā Rīgas Ekonomikas augstskolā, kas svin savu 20 gadu jubileju.
Šogad šī ir šogad jau otrā Bilta vizīte Latvijā. 9.janvārī Zviedriasj ārlietu ministrs Bilts svinīgā ceremonijā Saeimā saņēma Cicerona balvu par Zviedrijas un Latvijas sadarbības sekmēšanu.