Obama 2009. gada janvārī ievācās Baltajā namā kā pirmais melnādainais Savienoto Valstu prezidents. Miljoniem amerikāņu, arī rekordliels skaits minoritāšu, bija balsojuši par viņu, cerot, ka gados jaunais un harismātiskais politiķis palīdzēs pārvarēt gadu desmitiem senās rasu nesaskaņas ASV daudzetniskajā sabiedrībā.
Diemžēl arī astoņus gadus pēc Obamas stāšanās amatā starprasu spriedze ir spēcīga. Regulāri pienāk ziņas par kādu baltādaina policista nošautu melnādaino, bet par ASV nākamo prezidentu kļuvis Donalds Tramps, kurš priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja ierobežot musulmaņu iebraukšanu valstī un apsaukāja meksikāņus par izvarotājiem.
Obama nāca pie varas laikā, kad Savienoto Valstu ekonomika piedzīvoja dziļāko recesiju kopš Lielās depresijas gadiem. Šajā laikā ik mēnesi aptuveni 600 tūkstoši amerikāņu palika bez darba, bet vairāki tautsaimniecībai ļoti nozīmīgi autobūves uzņēmumi atradās bezdibeņa malā. "Ekonomika, kuru viņš pārņēma 2009. gadā, atradās briesmīgā stāvoklī," domnīcas Center for American Progress ekonomiste Keita Bāna sacīja laikrakstam The Columbus Dispatch.
Viņa prezidentūras termiņa beigās bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 4,7%, ir radīti vairāk nekā 11 miljoni jaunu darba vietu, bet iekšzemes kopprodukts piedzīvo izaugsmi. Tajā pašā laikā ASV ir saglabājies augsts iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības līmenis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 10.janvāra, numurā!