„Es jums varu pateikt tikai to, Savienotās Valstis nepiedalās šāda veida darbības,” L. Paneta sacīja Blisas fortā, tikšanās ar karavīriem laikā. „Mums ir daži pieņēmumi par to, kas varētu būt iejaukts šajā notikumā, bet arī mēs nezinām, kas precīzi notika,” paziņoja Pentagona vadītājs.
32 gadus vecais M. Ahmadi Rošans gāja bojā šajā trešdienā, pēc tam, kad divas pagaidām nenoskaidrotas personas Teherānas ar motociklu piebrauca pie viņa automašīnas un iesvieda tajā spridzekli. Zinātnieks gāja bojā uzreiz, bet dažas stundas vēlāk slimnīcā mira arī viņa automašīnas vadītājs. Vispirms vairākas augstas amatpersonas, bet pēc tam arī Irānas garīgais līderis un faktiskais vadītājs ajatolla Ali Hamenei apsūdzēja zinātnieka slepkavībā ASV CIP un Izraēlas Mossad.
M. Ahmadi Rošans bija beidzis naftas rūpniecības augstskolu, pārraudzīja nodaļu Natanzas urāna bagātināšanas rūpnīcā Isfahanas provincē un strādāja pie projekta, kura mērķis bija izgatavot polimēriskas membrānas gāzes atdalīšanai. 2010. un 2011. gadā tika noslepkavoti trīs Irānas zinātnieki, kuru automašīnas uzspridzinātas līdzīgos apstākļos. Vismaz divi no viņiem darbojās atomenerģētikā. Savukārt pašreizējais Irānas viceprezidents, Atomenerģijas organizācijas vadītājs un atomzinātnieks Fereiduns Abasi 2010. gada novembrī izglābās šāda atentāta mēģinājumā, kopā ar sievu pametot savu automašīnu neilgi pirms sprādziena.