Nacionālā Arhīvu un dokumentācijas pārvalde arī sākusi projektu, lai popularizētu Katiņas materiālus, kas ir atslepenoti pēdējo desmitgažu laikā. Jaunākā dokumentu atslepenošana notikusi, atsaucoties divu ASV likumdevēju lūgumam, kas Katiņas padomes pētījuma centra vārdā vērsušies pie prezidenta Baraka Obamas.
Kongresmeņa Reja Madena vadītā Pārstāvju palātas komiteja vēl 1951.gadā atzinusi, ka par Katiņas slaktiņu atbildīgs ir PSRS Iekšlietu tautas komisariāts jeb NKVD, apliecināja arhīvu pārvalde.
Mazāk principiālas skaidrības ir jautājumā par to, kā Amerika šos faktus slēpusi, lai neradītu naidu attiecībās ar sabiedroto Staļinu, norādīja pārvalde. Madena komiteja secinājusi, ka ASV amatpersonas nav spējušas pienācīgi izvērtēt un rīkoties, reaģējot uz "skaidrajiem briesmu signāliem, kas saistībā ar Krievijas uzvedību bija acīmredzami jau 1942.gadā", apliecināja pārvalde. Komiteja arī secinājusi, ka ASV politika attiecībā uz PSRS būtu bijusi savādāka, "ja informācija, kas sabiedrībai tīši slēpta, būtu bijusi pieejama agrāk", norādīja arhīvu pārvalde.
Padomju Savienības iekšlietu karaspēks 1940.gada aprīlī un maijā Katiņas mežā, Smoļenskas apkaimē, Harkovas un Kaļiņinas cietumos un citviet noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā. Tā kā visvairāk poļu tika noslepkavots Katiņas mežā, tad arī viss vienlaikus Padomju Savienībā notikušais poļu slaktiņš tiek dēvēts par Katiņas slaktiņu.
1943.gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā. Nacistiskā Vācija nekavējoties apsūdzēja slepkavībā padomju spēkus, bet PSRS vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.
Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunistiskā režīma sabrukumam 1989.gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.