Likums pieprasīja, lai Luiziānas abortu klīniku ārstiem kāda slimnīca, kas atrodas ne tālāk kā 50 kilometrus, būtu piešķīrusi tiesības pieņemt lēmumu par pacientu hospitalizāciju.
Luiziānas štats uzstāja, ka šāda norma esot nepieciešama, ņemot vērā komplikāciju risku, kad no iespējas pārvest pacientu uz tuvāko slimnīcu ir atkarīga viņa dzīvība.
Abortu tiesību aizstāvji savukārt apgalvoja, ka likums nosaka pārmērīgus ierobežojumus, jo gandrīz visām abortu klīnikām nāktos pārtraukt darbu, jo to ārstiem nebūtu hospitalizācijas tiesību.
Konservatīvi noskaņotais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Džons Robertss pieslējās liberāli noskaņotajiem tiesnešiem, nodrošinot šī likuma noraidīšanu.
Taču viņš deva savu pamatojumu šim lēmumam, norādot, ka galvenais iemesls bijis apstāklis, ka likums rada pārmērīgu slogu sievietēm, kas vēlas izdarīt abortu.
ASV Augstākā tiesa jau 1973.gadā ar spriedumu tā dēvētajā lietā "Ro pret Veidu" legalizēja abortus Savienotajās Valstīs. Pēc tam vairākkārt notikuši mēģinājumi ierobežot šīs tiesības.
Krauss fon Cillerguts