Saskaņā ar Baltā nama atbalstītiem plāniem ANO noteiktu izņēmumus ieroču embargo, kuru ANO Drošības padome ieviesa 2011.gadā, kad toreizējais Lībijas vadītājs Muammars Kadafi neveiksmīgi mēģināja apspiest tautas sacelšanos.
"Ja Lībijas valdība sagatavos detalizētu un sakarīgu sarakstu par lietām, ko tā grib izmantot cīņai pret Islāma valsti un kas atbilst visām šī izņēmuma prasībām, tad es uzskatu, ka [Drošības] padomes locekles ļoti nopietni izskatīs šo pieprasījumu," sacīja ASV administrācijas augsta amatpersona.
"Lībijā ir ļoti veselīga vēlme atbrīvoties no Islāma valsts, un es uzskatu, ka mums to vajadzētu atbalstīt un uz to atbildēt," sacīja amatpersona.
Kadafi režīms tika gāzts ar NATO gaisa spēku palīdzību un viņš pats tika nogalināts 2011.gada oktobrī, bet pēc tam valstī iestājās haoss. Desmitiem kaujinieku grupējumu ir sadalījuši Lībiju to kontrolētās teritorijās, un Lībijā ir izveidotas divas konkurējošas valdības.
Grupējums Islāma valsts ir izmantojis šo haosu, iegūstot kontroli pār teritoriju ap Kadafi dzimto Sirtas pilsētu Lībijas centrālajā daļā. Sirtā ir osta un lidosta, un pastāv bažas, ka džihādisti var izmantot šo pilsētu par placdarmu uzbrukumiem Eiropai.
Pentagons šogad lēsa, ka Lībijā ir apmēram 6000 Islāma valsts kaujinieku.
Ieroču embargo mīkstināšana tiks apspriesta, kad ASV valsts sekretārs Džons Kerijs pirmdien Vīnē tiksies ar saviem kolēģiem no reģiona lielvalstīm.
Vēl nav zināms, kādus ieročus Lībijas valdība varētu pieprasīt.