Stratēģija sastāv no 8 lapaspusēm, kurās Baltais nams apraksta pasākumus, kas nepieciešami ekstrēmisma izpausmju novēršanai valstī. Plāns, kura izstrāde turpinājās vairāk nekā divus gadus, tapis pēc virknes dažādu iestāžu vadītāju tikšanos augstākajā līmenī.
Par galveno draudu stratēģijā nodēvēta Al Qaeda ietekme, kura pakāpeniski izplatās uz noteiktām ASV pilsoņu kategorijām. Dokumentā arī teikts, ka cīņai ar ekstrēmismu un radikalizēšanos ir jānotiek pirmkārt jau vietējā un kopienu līmenī. "Valsts nevar vienatnē pasargāt amerikāņus no naida pilnās Al Qaeda ideoloģijas, " norādīts stratēģijā.
Komentējot dokumentu, B. Obamas padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieks Deniss Makdona (Denis Mcdonough) atzīmējis, ka tieši vietēja līmeņa sabiedriskajiem institūtiem, tādiem kā skolas vai kopienas, ir jānodarbojas ar radikālu ideju atklāšanu to agrīnā stadijā. Kā piemēru viņš minēja ASV nacionālo programmu cīņai ar ielu bandām, kura tiek plaši pielietota izglītības iestādēs. "... stundu kavēšana tiek uzskatītu par pirmo trauksmes signālu par piederībai bandai. Tāpat stundu kavēšana var tikt vērtēta kā radikalizēšanās pazīme," izteicies Makdona.
Kā atzīmē Associated Press, jaunajā stratēģijā nav iekļautas kādas revolucionāras idejas vai piedāvājumi. Dokuments tikai uzsver darbības, kuras virkne resoru jau tāpat īsteno vairāku gadu garumā. To neslēpj arī dokumenta autori, piedāvājot attīstīt jau pastāvošo policijas pieredzi, kā arī sociālās programmas jaunatnei.
Jāpiebilst, ka kopš 2009. gada, kad pie varas ASV nāca B. Obama, ekstrēmistisku noziegumu laikā ir nogalināti 24 cilvēki. 14 gājuši bojā no Al Qaeda domubiedru rokām, bet pārēji 10 kļuvuši par citas ideoloģijas – piemēram, neonacistu vai rasistu – piekritēju upuriem.