ASV Kongress apstiprina likumprojektu cilvēka nosūtīšanai uz Marsu

ASV Senāts un Pārstāvju palāta pie šī likumprojekta strādāja vairākus mēnešus un tagad tas nosūtīts parakstīšanai ASV prezidentam Donaldam Trampam.

Pārstāvju palāta likumprojektu apstiprināja 7.martā.

Likumprojekts apstiprina NASA 19,5 miljardu dolāru (18,5 miljardus eiro) lielu finansējumu. 2016.gadā NASA saņēma 19,3 miljardus dolāru jeb 0,5% no federālā budžeta. Likumprojektā NASA lūgts izstrādāt vadlīnijas, lai pēc 2030.gada nogādātu cilvēkus "uz Marsu vai tā tuvumā", turpināt darbu pie raķetes Space Launch System (SLS) un kosmosa kapsulas Orion, lai dotos misijā uz Mēnesi, Marsu un tālāk.

Domājams, ka Tramps likumprojektu parakstīs. Prezidents ir paudis atbalstu Marsa misijai un savā inaugurācijas runā sacīja, ka ir gatavs atklāt kosmosa noslēpumus. Trampa administrācijas amatpersonas izteikušās, ka vēlas, lai NASA nākamajā desmitgadē atgriežas uz Mēness.

Amatpersonas ierosinājušas arī pārtraukt NASA piešķirto mandātu pētīt Zemi un tās klimatu, bet likumprojektā tas nav minēts.

Žurnāls SestDiena jau vēstīja par cilvēces plāniem sasniegt Marsu un tur izveidot pirmās cilvēces kolonijas tuvāko divdesmit gadu laikā. Pirmās misijas notika jau 60. gados, kad Padomju Savienības MARS M1 misijas (Rietumos saukta par Marsnik 1) paredzētais lidojums garām Marsam cieta neveiksmi un pacelšanās laikā zonde eksplodēja. Pēdējais un slavenākais Marsa iekarotājs ir pašiņus "ražojošais" visurgājējs Curiosity, kurš uz kaimiņu planētas pavadījis jau 1542 Zemes dienas. Kopumā līdz šī gada augustam sarkanajai kaimiņu planētai Zeme ir veikusi 43 "uzlidojumus".

"Raķetes mums ir," sacījis grāmatas How We Will Live on Mars (Kā mēs dzīvosim uz Marsa) autors Stīvens Petraneks, ar kuru tikās arī SestDiena. Jau 60. gados, kā to apliecina robotu misijas uz Marsu, teorētiski planēta ir bijusi sasniedzama. Tiesa gan, nosūtīt cilvēkus un aprīkojumu, lai uz tās tiešām varētu izdzīvot, ir daudz grūtāk, bet tas esot izdarāms. To SestDienai apstiprināja arī bijušais NASA darbinieks un aeronautikas inženierzinātņu profesors Roberts Brauns.