Šķebinošā noplūde
The Guardian un pēc tam arī ASV izdevums The Washington Post pagājušajā nedēļā nāca klajā ar virkni publikāciju, kurās atklāti fakti par divām izlūkošanas programmām, kas realizētas Nacionālās drošības aģentūras (NDA) paspārnē.
Pirmā publikācija vēstīja par slepenas ASV tiesas lēmumu, ar kuru telekomunikāciju uzņēmumam Verizon noteikts par pienākumu nodot NDA miljoniem telefonsarunu metadatu jeb informācijas, kas iekļauj abu sarunas dalībnieku telefona numurus, sarunas ilgumu, norises laiku un vietu, kur sarunas laikā personas atradušās. Metadati neiekļauj sarunu saturu, vēsta BBC.
Ar šīs programmas palīdzību specdienests mēģina atklāt Savienoto Valstu iedzīvotāju iespējamās saites ar terorismā aizdomās turamajiem vai islāmistu organizācijām ārvalstīs.
Pēc tam sekoja atklājums, ka NDA ir ielauzusies deviņu interneta uzņēmumu, to skaitā Facebook, Google, Microsoft un Yahoo, serveros, lai izsekotu komunikāciju globālajā tīmeklī. Tādējādi NDA un Federālais izmeklēšanas birojs esot piekļuvis e-pastiem, interneta tērzētavām, fotoattēliem un citiem datiem, kas glabājušies šo uzņēmumu serveros.
Ar šīs programmas starpniecību tiekot izsekoti tikai ārvalstnieki, kuri tiek turēti aizdomās par terorismu vai spiegošanu.
ASV nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers nedēļas nogalē paziņoja, ka datu noplūde ir «šķebinoša», jo apdraud nacionālo drošību, un solīja, ka vainīgais tikšot atrasts.
Ķīniešu lielā iespēja
Tomēr ASV likumsargiem nenācās nopūlēties, jo The Guardian svētdien publicēja interviju ar E. Snoudenu, kurā viņš paskaidroja, kādēļ nodevis atklātībā ārkārtīgi slepeno informāciju: «Es nevēlos dzīvot sabiedrībā, kurā notiek šādas lietas. Nevēlos dzīvot pasaulē, kur viss, ko daru un saku, tiek ierakstīts. Es to nevēlos atbalstīt.»
29 gadus vecais datorspeciālists, kurš pirms informācijas noplūdināšanas vairākus mēnešus kā līgumdarbinieks strādāja NDA birojā Havaju salās, uzskata, ka nav izdarījis neko sliktu, jo ir atklājis sabiedrībai patiesību, ko slēpusi ASV valdība. Tajā pašā laikā E. Snoudens apzinās, ka viņš uz daudziem gadiem var nokļūt aiz restēm.
Neilgi pirms datu noplūdināšanas viņš pameta ASV un jau vairākas nedēļas atrodas Ķīnas metropolē Honkongā, jo šajā pilsētā esot «spēcīgas vārda brīvības tradīcijas».
Honkongai, kas bauda plašu autonomiju, ar ASV noslēgts līgums par aizdomās turamo izdošanu, tādēļ amerikāņu pieprasījuma gadījumā E. Snoudenu vajadzētu izdot Vašingtonai.
Tomēr šajā gadījumā izšķiroša var būt Ķīnas nostāja. Pekinai nav izdošanas līguma ar ASV, tādēļ tā Honkongu varētu aicināt neizdot E. Snoudenu, kurš Ķīnai varētu sniegt daudz noderīgas informācijas.
Analītiķi uzskata, ka ķīniešiem gandarījumu dotu apziņa, ka viņi ir piešķīruši patvērumu amerikānim, kurš bēg no «ASV represijām».