ASV notiek Kongresa vēlēšanas

Tikmēr republikāņi steidza izmantot savā labā vēlētāju neapmierinātību ar ekonomisko lejupslīdi.Šodien tiks pārvēlēti 37 no 100 senatoriem, visi 435 Pārstāvju palātas locekļi, 37 štatu gubernatori un lielākā daļa pavalstu likumdevēju sapulču locekļu.Lai pārņemtu savā kontrolē Pārstāvju palātu, republikāņiem nepieciešamas 39 papildus vietas, un aptaujas liecina, ka to viņi bez pūlēm panāks.Lai pārņemtu savās rokās arī Senātu, republikāņiem jāiegūst desmit papildu vietas, lai gan demokrāti cer, ka Kongresa augšpalātā viņiem izdosies saglabāt vismaz vienas vai divu vietu vairākumu.Tomēr pirmdien publiskotie aptauju rezultāti liecina, ka republikāņi varētu ne tikai ievērojami iedragāt demokrātu vairākumu, bet arī Senātu pilnībā atkarot.Sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Gallup" aptauja liecina, ka starp amerikāņiem, kas gatavojas doties pie vēlēšanu urnām, republikāņus atbalsta 55%, kamēr demokrātiem atbalstu izteikuši tikai 40%.Šāds vienas partijas pārsvars vidustermiņa vēlēšanās nav pieredzēts kopš 1974.gada, kad demokrāti sagrāva republikāņus, pateicoties vēlētāju sašutumam par Votergeitas skandālu, kura dēļ bija spiests no amata atkāpties prezidents Ričards Niksons.Noslēdzot savu intensīvo priekšvēlēšanu kampaņu, Obama svētdien apmeklēja Ohaio, štatu, kur norisinās viena no sīvākajām abu partiju cīņām.Uzstājoties Klīvlendā, viņš atkārtoti pievērsās vienai no savas 2008.gada kampaņas tēmām."Pēc divām dienām Jums būs iespēja vēlreiz sacīt: "Jā, mēs varam,"" uzsvēra prezidents.Viņš aicināja savus atbalstītājus aktīvi piedalīties vēlēšanās un mēģināja atbildību par valsts ekonomiskajām problēmām uzvelt savam priekštecim - republikāņu pārstāvim Džordžam Bušam."Vēlēšanas ir izvēle starp politiku, kas noveda mūs šajā ķezā, un politiku, kas mūs ved ārā no šīs ķezas," sacīja Obama, uzrunājot aptuveni 8000 klausītāju.Taču zīmīgi, ka zālē, kur uzstājās prezidents, vairāki tūkstoši vietu bija brīvi, kamēr 2008.gadā daudziem Obamas sekotājiem visā valstī viņa runu laikā nācās palikt aiz durvīm, jo zāles un stadioni bija pārpildīti.Ohaio demokrātiem draud smaga sakāve. Viņi štatā varētu pazaudēt sešas Pārstāvju palātas locekļu vietas, vienu senatora krēslu un gubernatora amatu.Tikmēr republikāņiem aptaujas sola ievērojamus panākumus, jo vēlētāju neapmierinātību izsaucis lielais bezdarbs, kas ilgstoši saglabājas gandrīz desmit procentu līmenī, lēnā ekonomikas atlabšana un nekustamo īpašumu burbuļa sprādziena sekas, kuru dēļ daudzi amerikāņi zaudējuši savas mājas.Republikāņi savas pozīcijas nostiprinājuši, pateicoties arī konservatīvajai tējas dzērāju kustībai, kas spējusi absorbēt pilsoņu niknumu par dārgajām valdības programmām - ekonomikas stimulēšanā ieguldītajiem miljardiem dolāru un Obamas ierosināto veselības aprūpes sistēmas reformu.Starp ietekmīgākajiem demokrātiem, kuri vēlēšanās varētu zaudēt savu amatu, ir arī pašreizējais Senāta vairākuma līderis Harijs Rīds, kurš Nevadā iesaistīts sīvā cīņā ar tējas dzērāju kustības pārstāvi Šeronu Endžlu.Kā liecina "Public Policy Polling" (PPP) veiktā aptauja, Endžla Rīdu apsteidz par vienu procentpunktu, taču šīs pārsvars iekļaujas statistiskās kļūdas robežās, un uzvarētāju, acīmredzot, noteiks tas, kurai no partijām izdosies veiksmīgāk mobilizēt savus atbalstītājus.Tējas dzērāju kustības zvaigzne Sāra Peilina, bijusī Aļaskas gubernatore un republikāņu kandidāte uz viceprezidenta amatu 2008.gadā, svētdien uzstājoties televīzijā, paziņoja, ka otrdienas vēlēšanas nesīs "politisko zemestrīci".Viņa pauda pārliecību, ka vēlētāju spriedums otrdienas balsojumā skanēs šādi: "Jūs esat izgāzies, prezident Obama. Mēs jums devām divus gadus jūsu solījumu izpildei."Lai gan Peilina šajās vēlēšanās pati nekandidē, viņa ļāvusi noprast, ka 2012.gadā būtu gatava startēt uz Balto namu.Tikmēr republikāņu Pārstāvju palātas frakcijas līderis Džons Bēners, kurš cer spīkeres amatā nomainīt Nensiju Pelosi, atzinis, ka ekonomikas problēmas nav sākušās Obamas laikā."Taču tā vietā, lai tās novērstu, viņa politika tās padarījusi vēl smagākas," priekšvēlēšanu kampaņas laikā Ohaio uzsvēra Bēners."Dāmas un kungi, jūsu valdība neklausās," piebilda republikāņu kandidāts uz Pārstāvju palātas spīkera krēslu. "Jūsu valdība neciena nedz jūs, nedz jūsu ģimeni, nedz jūsu darbu, nedz jūsu bērnus. Jūsu valdība ir ārpus kontroles. Vai jums tas jāpieņem? Vai jums ar to jāsamierinās? Pie velna, jums tas nav jādara. Priekš tā ir vēlēšanas!"Vienlaikus ar kongresmeņu vietām cīņa norisināsies arī par štatu gubernatoru krēsliem, kā arī par vietām pavalstu likumdevēju sapulcēs. Bez tam līdz ar vēlēšanām štatu un municipalitāšu līmenī notiks liels skaits referendumu, kurus ierosinājušas gan vietējās varasiestādes, gan pilsoņu iniciatīvas grupas.Otrdien tiks pārvēlēti 37 pavalstu gubernatori. No viņiem 19 šobrīd ir demokrāti, bet 18 - republikāņi.Šobrīd demokrātu rokās kopumā ir 26 štatu gubernatoru krēsli, bet republikāņu kontrolē atrodas 24 pavalstis.Republikāņi sev nosprauduši mērķi iegūt savā kontrolē gubernatoru krēslus vismaz 30 štatos, un aptaujas liecina, ka viņi varētu pat pārsniegt sev sprausto uzdevumu.Vienlaikus norisināsies cīņa arī par 6115 no 7382 likumdevēju vietām 46 štatos.Šobrīd demokrāti kontrolē 27 pavalstu valdības, bet republikāņi - 14. Astoņos štatos valdības veido abas partijas. Savukārt Nebraskā ir tikai bezpartijisks Senāts.Aptaujas liecina, ka 12 līdz 18 štatos, kuru likumdevēju sapulces šobrīd kontrolē demokrāti, Pārstāvju palātu vai Senātu savās rokās varētu sagrābt republikāņi.Taču neatkarīgi no balsošanas rezultāta jau tagad ir skaidrs, ka šī bijusi dārgākā kampaņa vidustermiņa vēlēšanu vēsturē. Priekšvēlēšanu izdevumu deklarēšanai vēl turpinoties, tēriņi jau sasnieguši 3,6 miljardus dolāru.Obama un demokrāti pauduši satraukumu, ka kampaņas finansēšanā, iespējams, izmantoti līdzekļi, kas nākuši no ārvalstīm.Taču šie viņu paziņojumi, līdzīgi demokrātu citiem argumentiem, guvuši maz ievērības.