Jāatgādina, ka Afganistānas un ASV amatpersonas pabeigušas izstrādāt un parafējušas abu pušu stratēģisko partnerattiecību līguma projektu, kas reglamentēs Kabulas un Vašingtonas attiecības pēc 2014.gada.
Ludins otrdien gan uzsvēra, ka šo līgumu nevajadzētu uzskatīt par draudu kaimiņvalstu drošībai un tas "nāks par labu visam reģionam". "Mēs šajā dokumentā esam ļoti skaidri norādījuši, ka to nevar izmantot pret trešo valsti un tas neietekmēs Afganistānas kaimiņvalstu drošību," skaidroja ārlietu ministra vietnieks.
Pilns dokumenta teksts, kuru vēl jāparaksta ASV prezidentam Barakam Obamam un viņa Afganistānas kolēģim Hamidam Karzai, gan vēl nav publiskots. "Mēs vēlētos parādīt šim reģionam, ka Afganistāna ir pozitīvs - un var būt vēl pozitīvāks - spēks mieram un stabilitātei šajā reģionā, un viņiem par tādu būtu jāuzskata arī šis līgums," piebilda amatpersona. "Tāda ir mūsu vīzija, taču šai valstij ir bijusi rūgta pieredze - mums ir nepieciešamas garantijas, mums vienlaicīgi jābūt arī spēcīgiem."
Reģiona problēmas, tostarp terorisms, turpinās pastāvēt, un līgums ar ASV ir stabilākais veids, kā gādāt par Afganistānas drošību, pārliecināts Ludins.
Pašlaik Afganistānā dislocēti ap 130 000 ASV vadīto starptautisko spēku karavīru, bet lielāko daļu ārvalstu militārpersonu plānots no šīs valsts izvest līdz 2014.gada beigām, tāpēc Kabula un Vašingtona risina sarunas par turpmākajām attiecībām.
Afganistāna jau panākusi divu savu noteikumu izpildi - vienošanos attiecībā uz Bagramas cietuma nodošanu Afganistānas valdības kontrolē un pretrunīgi vērtētajiem starptautisko spēku nakts reidiem pret talibu nemierniekiem. Tomēr vienošanās neietver kardināli svarīgo jautājumu par atlikušo ASV spēku statusu Afganistānā. Kā liecina ASV vēstniecības informācija, tas tiks apspriests pēc stratēģisko partnerattiecību līguma parakstīšanas.
No Irākas Vašingtona izveda visus karavīrus, jo nespēja panākt vienošanos ar Bagdādi par militārpersonu tiesisko aizsardzību no tiesāšanas vietējās tiesās.