Pirms tam oficiāli atvainoties Pakistānai rekomendēja ASV vēstnieks Islāmabadā Kemerons Manters. Par nepieciešamību atvainoties paziņoja arī Valsts departamentā, uzsverot, ka šāds solis ļaus uzlabot attiecības ar Pakistānu.
Tikmēr ASV Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ar atvainošanos, ko izteikušas amerikāņu militārpersonas, kā arī valsts sekretāre Hilarija Klintone, ir vairāk nekā pietiekami, vismaz līdz laikam, kamēr īpaša komisija nenoskaidros visus traģiskā notikuma apstākļus. Šādu nostāju izlemts atbalstīt arī Baltajā namā.
Jāatgādina, ka 26. novembrī vairāki NATO kaujas helikopteri apšaudīja Pakistānas kontrolposteni pie robežas ar Afganistānu. ASV, NATO un Starptautisko drošības uzturēšanas spēku Afganistānā (ISAF) vadība to skaidroja ar kļūdu – sākotnējā informācija liecina, ka amerikāņu īpašo uzdevumu vienība, kas izsauca helikopterus, pieņēma Pakistānas armijas kontrolposteni par kaujinieku nometni. Tikmēr Pakistāna uzbrukumu nosauca par tīšas agresijas aktu un „atentātu pret valsts suverenitāti”.
Drīz vien pēc aviācijas trieciena Pakistānas varas iestādes slēdza ceļus, pa kuriem notika koalīcijas karaspēka Afganistānā apgāde, kā arī pieprasīja, lai ASV armija 15 dienu laikā atstātu Šamsi aviobāzi, no kurienes notiek bezpilota lidmašīnu uzlidojumu islāmistu kaujiniekiem. Bez tam 29. novembrī valsts valdība paziņoja par atteikšanos piedalīties starptautiskā konferencē par Afganistānu, kas nākamajā nedēļā notiks Bonnā.