Kā izriet no deklarācijas, Baraka Obamas alga veido aptuveni pusi viņa ģimenes ienākumu. Par citu ienākumu avotu kļuvušas autoratlīdzības par grāmatām, kuras uzrakstījis ASV prezidents. Nodokļos Baraks un Mišela Obamas iemaksājuši ASV federālajā budžetā vairāk nekā 160 tūkstošus dolāru (gadu iepriekš – gandrīz 454 tūkstošus dolāru). Labdarībai ASV prezidenta ģimene ziedojusi vairāk nekā 172 tūkstošus dolāru, kamēr 2010. gadā Obamu ģimene tērēja šiem mērķiem 245 tūkstošus dolāru. Ziedojumi paredzēti galvenokārt kara invalīdiem un no karadarbības cietušiem bērniem.
Jāpiebilst, ka B. Obama nodokļos samaksājis 20,5 procentus (faktiskā likme) savu ienākumu. Savā ekonomiskajā politikā ASV prezidents atbalsta tā dēvētā Bafeta likuma, kuru piedāvāja multimiljardieris Vorens Bafets, ieviešanu. Saskaņā ar šo iniciatīvu, tiem ASV pilsoņiem, kuri gadā pelna vairāk nekā miljonu dolāru, nodokļu likme nedrīkst būt mazāka par vidusšķiras pārstāvju nodokļu likme. Uz pašu B. Obamu šis likums gan neattiektos, jo miljonu nopelnījis viņš nav.
ASV viceprezidenta Džo Baidena un viņa laulātās draudzenes Džilas kopējie ienākumi 2011. gadā bijuši 379 tūkstoši dolāru, no kuriem gandrīz 88 tūkstošus dolāru ģimene samaksājusi kā federālo nodokli, atzīmē CBS News.
Savukārt cīņas līderis par izvirzīšanu uz prezidenta amatu no republikāņu partijas rindām līderis Mits Romnijs, kā vēsta aģentūra Bloomberg, šobrīd vēl nav iesniedzis savas nodokļu deklarācijas gala versiju. Atbilstoši sākotnējam novērtējumam, viņa ienākumi 2011. gadā nedaudz pārsniedz 20 miljonus dolāru, kas pakļautu M. Romniju Bafeta likumam. Šeit gan jāpiebilst, ka republikāņi kategoriski iebilst pret šo normu, uzskatot to par jaunas „šķiru cīņas” piemēru.