"Kad valsts var iejaukties citas valsts vēlēšanās, tā ir karadarbība, tā tiešām ir," Džordža V. Buša institūta organizētajā diskusijā Ņujorkā paziņoja Heilija.
"Mēs to pieredzējām ne tikai šeit - paskatieties uz Franciju, paskatieties uz citām valstīm. Viņi to dara visur. Tas ir viņu izvēlētais ierocis," sacīja Heilija.
ASV Kongress pēta iespējamo Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, un īpašais prokurors Roberts Millers norīkots pārraudzīt federālo izmeklēšanu šajā lietā.
Heilija sacīja, ka iejaukšanās vēlēšanās ir karadarbība, jo tiek panākta demokrātijas novirzīšanās no tautas gribas.
Viņa uzsvēra, ka šajā jautājumā ir jāieņem stingra nostāja un vainīgie ir jāsauc pie atbildības.
ASV demokrātu kandidāte Hilarija Klintone savu sakāvi prezidenta vēlēšanās daļēji skaidroja ar Krievijas iejaukšanos, uzlaužot viņas kampaņas e-pastus un izmantojot sociālos medijus. Maskava šīs apsūdzības noliedz.
Pakļaujoties izmeklētāju spiedienam, kompānija Facebook pagājušajā mēnesī piekrita nodot ASV Kongresam un izmeklētājiem prezidenta vēlēšanu laikā sociālajā tīklā ievietotās politisku šķelšanos veicinošās reklāmas, kas saistītas ar kādu Krievijas aģentūru.
Heilija uzsvēra, ka privātajam sektoram ir jāpalīdz ASV varasiestādēm pretdarboties Krievijai.
Jautāta par draudiem, ar ko saskaras ASV, Heilija nosauca Ziemeļkoreju, Irānu un teroristu grupējumu "Islāma valsts", bet minēja arī Krievijas lomu nestabilitātes vairošanā.
Heilija norādīja, ka Krievijai nav lielas armijas, nav stipras ekonomikas, tādēļ tā izmanto katru situāciju, lai radītu haosu.
Bijusī ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita norādīja, ka Krievija ķērusies pie modernākām kiberuzbrukumu taktikām, lai vājinātu ASV.
Līdzīgu viedokli pauda arī bijusī ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa.