Netanjahu amatpersonām teicis, ka "atlikšana" nav pielīdzināma kolonistu mājokļu būvniecības iesaldēšanai un ka ierobežojumi būs spēkā vienīgi Obamas vizītes laikā, lai izvairītos no līderu nostādīšanas "apkaunojošā" situācijā, teikts publikācijā. 2010.gada martā Telaviva izraisīja Vašingtonas nepatiku, ASV viceprezidenta Džo Baidena vizītes laikā paziņojot, ka anektētajā Austrumjeruzalemē tiks uzbūvēti 1600 jauni kolonistu mājokļi.
"Atbilstoši instrukcijām, kuras premjerministra birojs nodevis Aizsardzības un Mājokļu jautājumu ministrijas amatpersonām, nākamo nedēļu laikā šajos apvidos nekādi jauni tenderi mājokļu būvniecībai nevar tikt izsludināti," norāda Maariv. "Līdzīgā kārtā projekti, kuru plānošana ir pabeigta, nevar tikt īstenoti, un visi birokrātiskie soļi, kas būtu jāsper saistībā ar publiskajiem tenderiem, ir jāatliek." "Telefonsarunās, kas Netanjahu bijušas ar amatpersonām, tika uzsvērts, ka tā nav [būvniecības] iesaldēšana, bet gan atlikšana , kuras mērķis ir izvairīties no tā, ka prezidenta vizītes gaitā amatpersonas tiek nostādītas apkaunojošā situācijā."
Obama Izraēlā un palestīniešu teritorijās viesosies no 20. līdz 22.martam. Baltais nams norādījis, ka Obama vizītes laikā negrasās nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem, kas varētu atdzīvināt strupceļā nonākušo Izraēlas un palestīniešu miera procesu.
Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass iepriekš tika paudis cerību, ka Obamas vizīte iezīmēs jaunas ASV politikas sākumu šajā reģionā. "Prezidents Mahmuds Abass pozitīvi vērtē ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti Palestīnā," uzreiz pēc ziņu parādīšanās par gaidāmo vizīti sacīja Abasa preses pārstāvis Nabils Abu Rudeina. "Mēs ceram, ka prezidenta Obamas vizīte šajā reģionā ir sākums jaunai ASV politikai, kuras rezultātā kopš 1967.gada okupētajās palestīniešu zemēs atbilstoši starptautiskajām rezolūcijām tiks nodibināta neatkarīga palestīniešu valsts," sacīja Rudeina. Savukārt Izraēlas premjerministrs Netanjahu norādījis, ka Obamas vizītes galvenās tēmas būs Irānas kodolprogramma, Sīrijas krīze, kā arī Izraēlas un palestīniešu miera process.
Atbilstoši britu laikraksta The Sunday Times ziņām Obama ir gatavs palielināt spiedienu pret Irānu saistībā ar tās kodolprogrammu, ja Netanjahu atsāks sarunas ar palestīniešu pašpārvaldes prezidentu Abasu par robežām un drošības jautājumiem. ASV solījušas vērst lielāku spiedienu pret Teherānu, ja Telaviva apmaiņā piekrīt atsākt sarunas ar palestīniešiem, turklāt potenciālajās sarunās nav obligāti jābūt iekļautiem tādiem pamata jautājumiem kā Austrumjeruzalemes un palestīniešu bēgļu liktenis, vēstīja laikraksts.
Obama pirmās prezidentūras laikā sadusmoja Izraēlas premjerministru Netanjahu ar spriedumiem, ka nākotnes Palestīnas valsts ģeogrāfiskajām aprisēm jābalstās 1967.gada robežās un ka ir jāīsteno apmaiņa ar teritorijām, lai nodrošinātu Palestīnas teritorijas viengabalainību. Prezidenta vēlēšanu kampaņā pērn Obama tika kritizēts par to, ka, būdams valsts galvas amatā, nav apmeklējis Izraēlu. Tiesa gan, arī Džordžs Bušs Izraēlu apmeklēja tikai otrās prezidentūras laikā.
Obamas attiecības ar Izraēlas premjerministru bijušas neviendabīgas. Politiķu starpā bijušas atklātas domstarpības par to, vai Irānas kodolprogramma rada tūlītējus draudus, par Izraēlas īstenoto okupēto teritoriju kolonizāciju, kā arī par sarunām ar palestīniešiem.
Izraēla un palestīnieši ir apņēmušies sasniegt "divu valstu atrisinājuma" mērķi, kad viena otrai līdzās robežās, par kurām puses būs panākušas vienošanos, pastāvēs divas valstis. Palestīnieši atsakās atgriezties pie sarunu galda, kamēr Izraēla turpina kolonistu apmetņu būvniecību okupētajā Rietumkrastā un anektētajā Austrumjeruzalemē. Savukārt Izraēla noraida palestīniešu izvirzītos "priekšnosacījumus".