Kā liecina izdevuma rīcībā nonākusī informācija, Savienotās Valstis pastiprinājušas Pakistānas kodolieroču uzraudzību, ir satrauktas par Pakistānas bioloģisko un ķīmisko ieroču objektu drošību un cenšas izvērtēt ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) piesaistīto terorisma apkarošanas aģentu uzticamību.
Avīzes rīcībā nonācis 178 lapaspušu garš dokuments, kas tiek dēvēts par ASV izlūkdienestu "melno budžetu". Izdevums šo dokumentu ieguvis no bijušā ASV izlūkdienestu darbinieka Edvarda Snoudena, kuru Savienotās Valstis izsludinājušas meklēšanā par slepenas informācijas nopludināšanu.
The Washington Post skaidro, ka šie dokumenti atklāj vēl iepriekš neapzinātu neuzticēšanos jau tā trauslaā ASV un Pakistānas sadarbībā drošības jautājumos. Turklāt ASV centieni iegūt izlūkinformāciju par Pakistānu ir daudz plašāki, nekā to atklājušas amatpersonas.
Pēdējo 12 gadu laikā ASV Pakistānai piešķīrušas palīdzības finansējumu teju 26 miljardu dolāru (13,83 miljardu latu) apmērā, un šie līdzekļi novirzīti valsts stabilizēšanai un sadarbībai terorisma apkarošanā, skaidro izdevums.
Taču kopš Al Qaeda līdera Osamas bin Ladena nogalināšanas un teroristu organizācijas pozīciju vājināšanās Savienoto Valstu izlūkdienesti, šķiet, aizvien lielāku uzmanību pievērš briesmām, kas aktivizējušās tajos Pakistānas rajonos, kuros CIP bezpilota lidaparāti neveic patrulēšanu. "Ja amerikāņi paplašina novērošanas spējas, tas var nozīmēt tikai vienu," skaidro Huseins Hakani, kurš līdz 2011.gadam bija Pakistānas vēstnieks ASV. "Neuzticība tagad ir lielāka par uzticību."
Tikmēr citi dokumenti, kuros izdevumus ieguvis, pateicoties Snoudenam, norāda uz jaunām aizdomām par cilvēktiesību pārkāpumiem Pakistānā. ASV izlūkdienestu iegūtie dati liecina, ka augsta ranga Pakistānas armijas un izlūkdienestu amatpersonas, iespējams devušas rīkojumu plašā apmērā veikt kaujinieku un citu pretinieku nogalināšanu bez tiesas lēmuma. Šāda informācija iegūta, laika posmā no 2010. līdz 2012.gadam pārtverot saziņu un veicot citas izlūkdarbības.
Ja šādas ziņas izskanētu publiski, ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija būtu spiesta pārtraukt palīdzības sniegšanu Pakistānas bruņotajiem spēkiem, jo saskaņā ar Savienoto Valstu likumiem ir aizliegts sniegt militāru palīdzību, ja konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi. Tomēr, kā liecina The Washington Post rīcībā nonākusī informācija, Obamas administrācija nolēmusi nepievērst uzmanību šim jautājumam, cenšoties nesabojāt jau tā trauslās attiecības ar Pakistānu.