Pirmais scenārijs paredz plaša mēroga karu, tendētu uz Irānas spēku izsīkumu. Akcijā tiktu apvienoti gan triecieni no gaisa, gan sauszemes iebrukums. Otrais variants – komandcentru un citu svarīgu objektu punktveida iznīcināšana ar mērķi destabilizēt režīmu un kopējo situāciju Irānā, turpinot uzbrukumus līdz brīdim, kamēr Teherāna „izkārs balto karogu”. Visbeidzot trešais variants paredz atsevišķu militāro mērķu, kas spējīgi nodarīt zaudējumus Izraēlai un ASV, iznīcināšanu, uzskata Irānas militārais analītiķis.
Pie tam pētījuma autors apšauba pirmā varianta īstenošanas ticamību: sabiedrotajiem reģionā nepietiek militāro resursu, tāpat viņaprāt ASV priekšvēlēšanu periodā un bez pietiekošiem izlūkošanas datiem nesāks apšaubāmu karu. Atlikušie divi varianti ir reālāki, tomēr arī to īstenošana novedīs pie virknes traģisku seku.
Eksperts brīdina, ka Irāna ir gatava galveno politisko un militāro centru aizsargāšanai un ka tās atbilde uz uzbrukumu būs „neparedzama”. Iebrukums konsolidēs un radikalizēs režīmu, paverot tam ceļu uz liela mēroga Tuvo Austrumu kara uzsākšanu. Savukārt Irānas kodolobjektu pilnīga iznīcināšana nebūs iespējama to izmēru un izkliedētības pa valsti dēļ.
Kopumā, apgalvo militārais speciālists, pat ierobežoti triecieni pa Irānu nešķiet pārāk reāli, jo tie diezin vai sasniegs izvirzīto mērķi, tā vietā kļūstot par iemeslu plaša mēroga karam ar neparedzamu iznākumu.
Irāņu analītiķis norāda arī uz citiem Rietumus ierobežojošiem faktoriem: tā strādājošās Bušeras AES iznīcināšana novedīs pie smagām ekoloģiskajām sekām plašā reģionā.
Tajā pašā laikā Yedioth Ahronoth piebilst, ka Izraēlas vadība, pēc visa spriežot, gatavojas konflikta eskalācijai. Kā teikts publikācijā, kāda „draudzīga valsts” piegādājusi Izraēlai pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot, kuras ir spējīgas notriekt arī ballistisko raķešu kaujas galviņas. Šo kompleksu piegāde Izraēlai nebija notikusi astoņus gadus – kopš pēdējā kara Persijas līcī sākuma.