Miris ASV politologs Semjuels Hantingtons

Un vēl. Piederība etnosam vēl nenozīmē patriotismu - cittautietis var būt gatavs stāvēt un krist par zemi, kurā dzīvo, bet vietējais var būt naidīgs pats savai valstij. Un vispār, patriotisms nozīmē pašam kļūt labākam, nevis noniecināt citus.

Nekā nebija. Katrs no šiem terminiem nozīmē kaut ko citu. Un nekādas "tendenciozitātes" apzīmējumā demokrātija nav, jo vara tiešām pieder vidusslānim, kuram ir vēlēšanu tiesības. Pat ja Binam šausmīgi nepatīk tas vai cits apzīmējums, tāpēc vien apzīmējums vēl nekļūst tendenciozs, tieši otrādi, tendenciozs kļūst pats Bins, samainot vietām jēdzienus un mēģinot iestāstīt, ka etnokrātija esot tas pats kas demokrātija, un sacerēt alternatīvo Grieķijas vēsturi, redziet, esot bijis viens grieķu etnoss. Fomenko nervozi pīpē stūrītī. Starp citu, tie paši grieķi apmetās daudz kur ārpus Grieķijas ("klaidoņi" pēc Bina terminoloģijas) un kalpoja kā algotņi vairākās armijās, ieskaitot ēģiptiešu un persiešu ("agresori"). Un vispār nekādas Grieķijas toreiz nebija, bija pilsētas-valstis, kuras savā starpā pat karoja. Skolā vajadzēja mācīties, nevis slaistīties un koridorā zāli pīpēt. Tas pirmkārt. Reti kura valsts ir mononacionāla un visu pārējo uzskatīšana par "agresoriem" vai "klaidoņiem", labākajā gadījumā "upuriem" (kuri laikam arī tie paši klaidoņi vien ir un lai lasās, no kurienes nākuši) jau izklausās pēc izolacionisma, bet izolacionisms mūsdienu pasaulē noved pie atpalicības visās jomās. Citur jau ir pamēģinājuši, rezultāts vienmēr bēdīgs. Un nez vai Bins būtu laimīgs, ja viņu uz LV robežām sagaidītu ar vārdiem "še tev, agresor, granāta!" vai "klaidoni, lasies, no kurienes nācis!" (slikta attieksme pret citiem rada tādu pašu attieksmi no viņu puses). Tas otrkārt. Vienā skolā neesam gājuši un savas bērnišķīgās asprātības labāk paturi pie sevis, argumentu trūkumu tās vienalga nekompensē. Tas treškārt.

Runa ir par varas piederību, - kā manam etnosam, tā tavam dēmosam, jo abi šie termini apzīmē tautu. Bet suns jau ir aprakts tanī apstāklī, ka etnoss ir tautas zinātniskais un starptautiskais apzīmējums, bet dēmos ir grieķu un politiska rakstura tautas apzīmējums, kurš tendenciozi akcentē vienkāršo iedzīvotāju tiesības pretstatā aristokrātijai. Skolā vajadzēja mācīties, nevis slaistīties un koridōrā pīpēt....

Tikai pats Bīns voluntāri spēlējas ar jēdzieniem, neredzot (vai izliekoties, ka neredz) atšķirību starp piederību tautībai (etnosam) un piederību vidusslānim (dēmosam), kurš arī ir demokrātijas pamats. Pilsonības jēdziens ir viena no valsts pazīmēm, ja ir valstis, tad ir arī piederība tai vai citai valstij (pases izdod valsts, nevis etnoss). Un cilvēks var dzīvot citā valstī, nebūdams ne agresors, ne upuris, ne klaidonis. Uz pasaules vēl ir diplomāti, uzņēmēji, mākslinieki utt. utt. kas daudz laika pavada ceļojot. Bet piederība "etnosam" pati par sevi nepadara nevienu par paraugcilvēku, arī vietējais var būt gan agresīvs un neiecietīgs, gan mūzīgais cietējs un raudātājs, gan idejiskais bezpajumtnieks - klaidonis. Demokrātija ir iekārta, kur "vairākumam ir vara, bet mazākumam tiesības". Vairākuma vara bez mazākuma tiesībām ir autoritārisms vai totalitārisms, bet bez vairākuma varas nevar būt mūsdienu valsts. Dzīves veids pēdējos 100 gados ir mainījies līdz nepazīšanai, un tam arī nav sakara ar demokrātiju, jo viduslaikos, no kuriem nāk senās tradīcijas, nekādas demokrātijas vēl nebija. Katra pārvaldes forma ir kaut kur radusies, mūsdienu demokrātija ir radusies rietumos un tas ir fakts. Bet nekādu "svešu vērtību imports" nav iespējams, jo nevienu taču ar automātu pie muguras nespiež tās pieņemt. Pašu izvēle. Aizliegumi dod pretējo efektu - "vai kā vajadzētu paskatīties, kas tad viņiem ir". Uz šī grābekļa jau uzkāpa PSRS, apkarojot "rietumu ietekmi".

Ja nemainām jēdzienus voluntāri - pēc laicīga izdevīguma (politiskās konjunktūras) principa, tad demokrātija, tulkojumā no grieķu valodas, ir - tautas vara. Un etnoss, šajā pat tulkojumā, ir tauta. Tātad – dēmos kratos ir etnosa vara un nekas vairāk. Bet pilsonības jēdziens ir ieviesies sveštautiešu (galvenokārt – agresoru, agresijas upuru un klaidoņu) naturalizācijas un integrācijas centienu rezultātā, kas nav adekvāts asimilācijas procesā gūtajam rezultātam – piederībai etnosam. Un pilsoņu vairākuma varas attiecināšana uz tautas varu , ir demokrātijas jēdziena falsifikācija. Katras tautas etniskās vērtības – mentalitāte, kultūra, reliģija un paaudžu pēctecībā evolucionējošs dzīvesveids nosaka tautas politisko gribu un izpratni par demokrātiju. Tautas vara nevar būt nākusi no Austrumiem vai Rietumiem, jo tā nav nedz standartizējama, nedz eksportējama. Svešu "vērtību imports" ar militāras vai ekonomiskas ekspansijas starpniecību - ir noziegums!

tagad pilnvērtīgs klasiķis

Aciimredzot cieniijamais Ērglis nav iipashi iedziljinaajies visaa starptautisko attieciibu teoreetiskajaa ietvaraa un arii pasha S.Hantingtona darbos. The Clash of Civilizations protams ir ar zinaamu oriantaalisma devu, tachu arii vinja kritikji, tajaa skaitaa E.Saiids, A.Sens u.c. paarlieku tendenciozi pieiet Hantingtona kritikai, proti, bezmaz vai katraa teikumaa saskatot, k-ko imperiaalistisku. S.Hantingtona darbi lielaa meeraa ir spogulis ASV politiskajai domai, proti, The State and Soldier 1957. gadaa buutiibaa saaka veidot ASV civili militaaro filozofiju, The Third Wave var vilkt zinaamas paraleeles ar Austrumeiropas demokratizeeshanu, The Clash of Civilizations vienkaarshi bija autoritaates rakstiita peec-Aukstaa kara pasaules kaartiibas interpretaacija (turklaat, ja jau bestsellera statuss, tad arii laikam veiksmiiga). Who are We atkal vairaak liek sapurinaat ASV ieksheejo identitaati un atteikties no multikulturaalisma. Hantingtona civilizaaciju sadursmes teorija konstruktiivistu skolas skatiijumaa ljoti preciizi raksturo vinja teorijas ietekmi. Ja jau cilveeki tik ljoti runaa par 11. septembri kaa Hantingtona teorijas apliecinaajumu, tad aciim redzot teorija straadaa. Ne jau Hantingtons vainiigs, ka bija 11. septembris. Katraa zinjaa S.Hantingtona aizieshana ir milziigs zaudeejums pasaules intelektam. Lai vieglas smiltis...

Seerot neseeroju. Murgus rakstiija onkulis.

Sapratis, cauri redzejis un atkodis esi, tikai lasijis gan, skiet, ne. Tiesam zel.

Ojārs Skudra šodien ir visskumjākais cilvēks LV

Interesanti, kur Hantingtona tekstos parādās viņa "urrā-radikālisms"? Te būs viņa 1993. gada raksta noslēdzošā, un summējošā rindkopa. Kas gan tur tāds radikāls? Turklāt, atsķirībā no Fukujamas, Hantingtons savus uzskatus kopš 1993. gada tā arī nemainīja. Un kāpēc lai viņš to darītu, ja grūti iedomāties vēl kādu domātāju, kura teorijas vēsture būtu tik nepārprotami apstiprinājusi. Turklāt vēl viņa dzīves laikā. "Western civilization is both Western and modern. Non-Western civilizations have attempted to become modern without becoming Western. To date only Japan has fully succeeded in this quest. Non-Western civi- lizations will continue to attempt to acquire the wealth, technology, skills, machines and weapons that are part of being modern. They will also attempt to reconcile this modernity with their traditional culture and values. Their economic and military strength relative to the West will increase. Hence the West will increasingly have to accommodate these non-Western modern civilizations whose power approaches that of the West but whose values and interests differ signiflcantly from those of the West. This will require the West to maintain the economic and military power necessary to protect its interests in relation to these civilizations. It will also, however, require the West to develop a more profound understanding of the basic reli- gious and philosophical assumptions underlying other civilizations and the ways in which people in those civilizations see their interests. It will require an effort to identify elements of commonality between Western and other civilizations. For the relevant future, there will be no universal civilization, but instead a world of different civilizations, each of which will have to learn to coexist with the others. " (Foreign Affairs, Vol. 72, No. 3, p. 49)

S.Hantingtons paregoja, ka 21.gds.kļūs par sadursmes laiku starp eiropējiskām un islama tautām. Šajā sadursmē izdzīvos un pastavēs tautas, kurām spēcīgāka garīgā motivācija un stiprāka griba un kuras uzdrīkstēsies par savām vērtībam pašaizlidzīgi cīnīties.

1946.gadā beidza Jeilas Universitāti . LATVISKI: 1946. gadā beidza Jeila Universitāti

S.Hantingtons jau pagājušā gadsimteņa vidū pareģoja, ka 21.gadsimtenis kļūs par sadursmes laiku starp eiropējiskām un islama tautām. Viņš uzskatīja, ka šajā sadursmē izdzīvos un turpmāk pastāvēs tautas, kurām spēcīgāka garīgā motivācija, stiprāka griba un spēja pašaizliedzīgi cīnīties par savām vērtībām.

Visu cienu