Obama šodien kļūst par pirmo Baltā nama saimnieku, kas apmeklējis ASV piederošu teritoriju aiz Polārā loka. Pirms atgriešanās Vašingtonā viņš viesosies Kocebū pilsētiņā, kuras apkaimē klimata izmaiņu rezultātā strauji kūstošie ledāji veicina krasta eroziju, kas tuvākajās desmitgadēs var "aprīt" 3000 iedzīvotāju lielo pilsētu un tuvējos ciematus.
Vakar prezidents piedalījās pārgājienā pa pēdējos gados strauji sarūkošu šļūdoni Kīnajas kalnos un laivu braucienā Kīnajas fjordu nacionālajā parkā, lai kopā ar ASV telekanāla NBC piedzīvojumu raidījuma vadītāju Bēru Grillsu aplūkotu, kādu ietekmi uz apkārtējo vidi atstājis ūdens līmeņa pieaugums pasaules jūrās.
Tūri pa Aļasku Obama sāka pirmdien štata lielākajā pilsētā Ankoridžā, kur norisinājās ASV Valsts departamenta organizēta starptautiska konference par Arktiku. ASV prezidents uzrunāja konferences dalībniekus, kuri pārstāvēja 20 valstu valdības, aicinot viņus nekavējoties rīkoties, lai stātos pretī globālajām klimata izmaiņām, vēsta laikraksts The New York Times.
"Klimata izmaiņas vairs nav attāla problēma. Tās norisinās šeit un tagad," sacīja Obama. "Mēs nerīkojamies pietiekami ātri. Kā pasaulē lielākās ekonomikas un otras lielākās kaitīgo izmešu radītājas līderis es varu teikt, ka Savienotās Valstis atzīst savu lomu problēmas izraisīšanā, tādēļ mēs uzņemamies atbildību palīdzēt to risināt."
Viņš cer, ka ANO globālajā klimata samitā, kas decembrī notiks Parīzē, valstis vienosies par ievērojamu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzuma samazinājumu. "Šim ir jābūt gadam, kad pasaule beidzot vienojas aizsargāt savu planētu, kamēr mēs to vēl varam," norādīja prezidents.
Baltais nams ir apsolījis, ka Savienotās Valstis līdz 2025. gadam samazinās kaitīgo izmešu daudzumu par 28%; līdzīgu apņemšanos Vašingtona pērn izspieda arī no Ķīnas, kas ir pasaulē lielākā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu radītāja. Tomēr Ķīna un Indija, kas arī ir viena no lielākajām atmosfēras piesārņotājām, pirmdien nepievienojās pārējiem Ankoridžas konferences dalībniekiem, kuri nāca klajā ar kopēju paziņojumu, atkārtoti solot samazināt videi kaitīgo izmešu daudzumu.
Klimata izmaiņas rada draudus apkārtējai videi, infrastruktūrai un aptuveni četriem miljoniem cilvēku, kas dzīvo ap Ziemeļu polāro loku. Tajā pašā laikā tās rada milzīgas ekonomiskās iespējas. Zinātnieki lēš, ka Arktikas reģiona dzīlēs varētu atrasties aptuveni 90 miljardi barelu naftas un 51 miljards kubikmetru dabasgāzes. Savukārt kūstošais ledus var atsegt jaunus kuģošanas ceļus un zvejas vietas.
Visu žurnālista Ulda Ķezbera rakstu Obama Aļaskā pievērš uzmanību klimata pārmaiņām lasiet trešdienas, 2.septembra, laikrakstā Diena!