Savukārt ASV Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners tūlīt pēc preses konferences paziņoja, ka "beznosacījumu padošanos" no republikāņiem nav ko gaidīt.
Jau vēstīts, ka ASV valdība pagājušajā nedēļā bija spiesta apturēt savu iestāžu darbu, jo republikāņi kā priekšnoteikumu jaunā fiskālā gada finansējuma piešķiršanai izvirzījuši prasību apturēt Obamas panāktās veselības aprūpes sistēmas reformu īstenošanu.
Ja pašreizējie ASV parādsaistību griesti 16,7 triljonu dolāru apmērā netiks paaugstināti līdz 17.oktobrim, valsts pirmo reizi tās vēsturē būs spiesta pasludināt parādu maksātnespēju, radot satricinājumu pasaules ekonomikā.
Tuvojoties 17.oktobrim, ASV parādu defolta pasludināšanas iespēja kļūst arvien reālāka, un analītiķi brīdina, ka tai būs katastrofālas sekas.
Arī Obama norādīja, ka maksātnespēja, citējot ekonomistus, būtu "vājprāts, katastrofa, haoss", bet vienlaikus centās nomierināt investorus, uzsverot, ka "Savienotās Valstis vienmēr ir maksājušas savus rēķinus un darīs to atkal".
Dodot nelielu cerības staru, Obama otrdien preses konferencē norādīja, ka varētu akceptēt īstermiņa vienošanos, lai paaugstinātu ASV parādsaistību griestus un ļautu ASV iestādēm atsākt darbu normālajā ritmā. Šāds solis atliktu krīzi vēl uz pāris nedēļām.
Tomēr Obama joprojām nelokāmi apņēmies nepieļaut nekādu ideoloģisku piekāpšanos republikāņiem šajā situācijā.
Prezidents norādīja, ka arī pasaules līderi nekad iepriekš nav redzējuši situāciju, kurā "viena partija Kongresā var uzlaist visu lietu gaisā, ja nenotiek pēc viņu prāta" un "tas padara viņus nervozus".
"Mēs nevaram padarīt izspiešanu (..) par daļu no mūsu demokrātijas. Demokrātija nefunkcionē šādā veidā," uzsvēra Obama.