ASV prezidenta administrācijas pārstāvji paskaidrojuši, ka nav racionāli tērēt amerikāņu ierēdņu spēkus "zemas prioritātes" nelegālajiem imigrantiem, kuru vidū ir, piemēram, ASV armijā dienējušo karavīru tuvinieki, vai jaunieši, kas bērnībā nelikumīgi nonākuši Savienotajās Valstīs kopā ar vecākiem, ja tajā pašā laikā valsts teritorijā var nelikumīgi atrasties personas, kas izdarījušas smagus noziegumus.
Jaunie likumi attieksies arī uz tiem nelegālajiem imigrantiem, pret kuriem jau sāktas deportācijas procedūras, bet tiesas vēl nav pieņēmušas lēmumus par izsūtīšanu no valsts. Pēc laikraksta The Washington Times avota ASV Kongresā vārdiem, šie pasākumi ir daļa no vērienīga B. Obamas plāna ārzemnieku, kas pārkāpuši imigrācijas likumus, amnestijai.
Pēdējos mēnešos B. Obamas administrācija saņēmusi asu kritiku no organizācijām, kuras aizstāv ieceļotāju no Centrālās un Latīņamerikas valstīm tiesības. Kritika veltīta galvenokārt aizvien pieaugošajai nelegālo ieceļotāju izsūtīšanai atpakaļ uz viņu dzimtajām valstīm.
Spāniski runājošo ASV iedzīvotāju organizācijas arī publiski draudēja liegt atbalstu B. Obamam gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Savukārt valsts vadītājs uz draudiem atbildēja ar solījumu pārtraukt to nelegālo imigrantu, kuri nerada potenciālus draudus sabiedrībai, vajāšanu.
ASV pastāv vairāki imigrācijas sistēmas reformu projekti. Piemēram, republikāņi ierosinājuši, ka Savienotajām Valstīm jādod migrantiem iespēja kādu laiku strādāt ASV, bet pēc tam atgriezties uz dzimteni. Savukārt demokrātu projekts paredz legalizēt 11 miljonu nelegālo imigrantu atrašanos ASV, bet pēc tam dot viņiem iespējas kopējā kārtībā iegūt ASV pilsonību.