Obamas prasība visumā ir tikai formalitāte, jo to paredz jau pagājušā gadā panāktā vienošanās ar republikāņiem, kas ļāva pielikt punktu krīzei, kura radīja ASV valdības maksātnespējas draudus.
Prezidents savu prasību izteicis oficiālā vēstulē, kas adresēta Senātam un Pārstāvju palātai. Kongresam tagad ir 15 dienu laika, lai izteiktu savus iebildumus pret Obamas prasību.
31.jūlijā Kongress piekrita nekavējoties paaugstināt federālā parāda griestus par 400 miljardiem dolāru, nepieciešamības gadījumā paredzot tālāku aizņemšanās limita paaugstināšanu.
Tagadējo parāda griestu paaugstināšanu iespējams bloķēt tikai gadījumā, ja to noraida abas Kongresa palātas. Tomēr par ja Senāts un Pārstāvju palāta iebilst pret parāda griestu paaugstināšanu, Obama saglabā savas veto tiesības jebkura šāda balsojuma atcelšanai.
Lai gan sagaidāms, ka Kongress Obamas prasībai piekritīs, tā, domājams, kalpos par iemeslu republikāņu priekšvēlēšanu retorikas kāpinājumam, apsūdzot pašreizējo administrāciju par budžeta deficīta tālāko straujo palielināšanos. "Vašingtonas augošai parāds ir bremzes mūsu ekonomikas atlabšanai, un šis pieprasījums ir kārtējais atgādinājums, ka prezidents konsekventi atsakās izdarīt smago izvēli starp nepieciešamību iegrožot deficītu un pasargāt no bankrota amerikāņu senioriem svarīgās programmas," norādījis Pārstāvu palātas spīkera Džona Bēnera pārstāvis Brendans Baks.
Ja likumdevēji Obamas prasību apmierinās, domājams, ka jauna parādu griestu paaugstināšana līdz novembrī gaidāmajām prezidenta un Kongresa vēlēšanām nebūs nepieciešama.