Tas ir vēsturisks pagrieziens ASV sabiedrības attīstībā, kam Amerika gatavojās jau lēnā garā. Ironija ir tā, ka par šo uzvaru jāpateicas Džordžam V.Bušam, kurš, pirmkārt, pavēra ceļu tumšādainam prezidentam jau ar saviem valsts sekretāriem Kolinu Pauelu un Kondolīzu Raisu. Otrkārt, viņš beigās bija tik nepopulārs, ka atvēra durvis demokrātu kandidātam.
Domāju, ka vairums balto amerikāņu, kas balsoja par Baraku Obamu, neskatījās uz viņa ādas krāsu, bet vairāk uz viņa raksturu un personību, kas bija tik spēcīgi, lai tiktu pāri rasismam, kas bija ASV.
Par ārpolitiku runājot, strauju izmaiņu nebūs, pārmaiņas redzēsim lēnā garā. Interesanti ir gaidīt, kas būs jaunais valsts sekretārs. Būtu interesanti, ja B.Obama savā ārpolitikas padomnieku lokā izvēlētos arī kādu pieredzējušu republikāni. Tagad durvis ir atvērtas labākai attieksmei pret ASV tajās pasaules daļās, kur ASV ir ļoti nepopulāras. Cilvēkiem tajās vietās būtu jāpadomā, ka ASV var būt arī savādākas.