Pētnieki tomēr nākuši pie iespējami satraucošiem secinājumiem - 15% aptaujāto atklāja, ka esot redzējuši viltus ziņas, bet 8% tās esot redzējuši un arī ticējuši tām.
Ziņojumu šonedēļ publiskoja bezpeļņas organizācija Nacionālais ekonomiskās izpētes birojs.
Pētnieki Hants Elkots no Ņujorkas Universitātes un Metjū Genckovs no Stenforda Universitātes secināja, ka, neskatoties uz plašu viltus ziņu patēriņu, tas diez vai esot bijis noteicošais faktors republikāņa Donalda Trampa uzvarā pār demokrāti Hilariju Klintoni.
Pētnieki noskaidroja, ka Trampu atbalstošās viltus ziņas Facebook tika izplatītas krietni biežāk nekā ziņas, kurās atbalstīta Klintone - 30,3 miljoni pret 7,6 miljoniem.
Lai ietekmētu vēlēšanu rezultātu, šīm ziņām tomēr vajadzēja mainīt 0,51% balsstiesīgo vēlētāju balsis, kas ir maz ticams, skaidroja pētnieki.
"Mūsu dati liecina, ka sociālie mediji nebija visnozīmīgākais vēlēšanu ziņu avots, un pat visplašāk cirkulējušās viltus ziņas redzēja tikai neliela daļiņa amerikāņu," viņi rakstīja.
"Lai viltus ziņas varētu mainīt vēlēšanu iznākumu, vienam viltus ziņu stāstam būtu jāpārliecina 0,7% tās redzējušo Klintones vēlētāju un nebalsotāju atdot savu balsi par Trampu, kas ir pārliecināšanas līmenis, kurš līdzvērtīgs televīzijā redzētām 36 kampaņas reklāmām," skaidrots pētījumā.
Lai arī sociālie mediji bija nozīmīgs ziņu avots daudziem, tas tomēr nebija pats svarīgākais avots, secināja pētnieki.
Respondenti dienā pavadījuši vidēji 66 minūtes lasot, skatoties vai klausoties vēlēšanu ziņas. No šī laika 25 minūtes aizņēmuši sociālie mediji.
Respondenti tomēr par "vissvarīgākajiem" informācijas avotiem atzina valsts un lokālā mēroga televīziju un interneta vietnes. Sociālie mediji bija tikai piektais nozīmīgākais ziņu avots, ko pieminējuši 14% aptaujāto.
Pētījums tika veikts, balstoties uz novembra nogalē veiktu aptauju.
Lai arī noraidot kritiku par savu lomu viltus ziņu izplatīšanā, Facebook tomēr kopš novembra ir spēris vairākus soļus, lai ierobežotu viltus ziņu izplatīšanu.
TrollisJT