"Patiešām vēsturiska diena," sacīja Tramps. Viņam līdzās Baltā nama Ovālajā kabinetā bija Kosovas premjerministrs Avdulla Hoti un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. "Serbija un Kosova paziņojušas par ekonomisko sadarbību plašā jautājumu lokā."
Serbijas mediji norāda, ka vienošanās ietvaros nav punkta par Belgradas un Prištinas "savstarpēju atzīšanu". Pret šī punkta iekļaušanu kategoriski bija iebildis Serbijas prezidents.
ASV nacionālās drošības padomnieks Roberts O'Braiens sacīja, ka fokuss šobrīd ir uz ekonomisko, nevis politisko normalizāciju, tomēr viņš pauda cerību, ka tirdzniecības sakari sekmēs vispārējo attiecību uzlabošanos Belgradas un Prištinas starpā.
Tramps arī sacīja, ka Serbija līdz nākamā gada jūlijam vēstniecību Izraēlā pārcels uz Jeruzalemi, atzīstot to par Izraēlas galvaspilsētu.
Arī Kosova, kur iedzīvotāju vairākums ir musulmaņi, piekritusi normalizēt attiecības ar Izraēlu, arī izveidot diplomātiskās attiecības, sacīja Tramps.
Kaut arī aizvadītās desmitgades laikā Briselei bijusi vadošā loma centienos panākt Prištinas un Belgradas attiecību normalizāciju, pēdējā laikā šajā virzienā aktivizējušās arī ASV, Trampam īpašā sūtņa amatā ieceļot Ričardu Grenelu.
Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār pamatā albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Kosovas neatkarību jau atzinušas vairāk nekā 110 valstis, arī lielākā daļa ES dalībvalstu, taču Serbija bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Šo nostāju atbalsta arī Belgradas sabiedrotā Krievija.