Parakstot komunikē, ministri arī vienojās turpināt īstenot Briseles samitā pieņemtos lēmumus, tostarp attīstīt NATO Gatavības iniciatīvu, kuras mērķis ir NATO spēku gatavības paaugstināšana visās alianses valstīs, palielinot spēku reaģēšanas ātrumu.
Tāpat komunikē uzsvērts NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ieguldījums reģionālās drošības sekmēšanā, kā arī atzinīgi vērtēta Latvijas, Igaunijas un Dānijas pašreizējā sadarbība Daudznacionālā divīzijas Ziemeļi štāba izveidē Ādažu bāzē, tādējādi stiprinot Baltijas reģiona aizsardzību. Dokumentā akcentēta arī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas nozīme NATO gaisa telpas aizsardzībā un stratēģisko attiecību ar ASV loma Baltijas valstu aizsardzības stiprināšanā.
Ņemot vērā modernos drošības izaicinājumus, šodien parakstītais komunikē paredz sekmēt sadarbību starp Baltijas valstīm un Poliju stratēģiskās komunikācijas jomā, kā arī stiprināt Baltijas valstu kiberdrošību un sabiedrības noturību pret informācijas operācijām.
Kopīgajā dokumentā ministri arī pauduši atbalstu Ukrainas un Gruzijas eiroatlantiskajiem centieniem, kā arī vienojušies atbalstīt Eiropas Austrumu partnerības valstu, īpaši Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, dalību Eiropas Savienības Kopējā drošības un aizsardzības politikā.
Komunikē arī apliecināta Eiropas Savienības aizsardzības sadarbības nozīme ar Lielbritāniju pēc Brexit.
Jau ziņots, ka 23. un 24. novembrī Viļņā notiek Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās, kurā diskutē par reģiona aktuālajiem aizsardzības un drošības jautājumiem.
Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās tiek rīkotas divas reizes gadā. Šī gada pirmā tikšanās notika maijā, Klaipēdā, Lietuvā.
Ministru komiteja ir viens no Baltijas valstu sadarbības aizsardzības jomā formātiem, un tās sastāvā ir triju valstu aizsardzības ministri. Šogad Ministru komitejas prezidējošā valsts ir Lietuva, savukārt 2019. gadā tā būs Igaunija.
Ilona Kulda
kūka
S ♥ NATO