Lietuvas valdības un Seima pārstāvji izteikušies, ka šāds atzinums varētu kļūt par pamudinājumu likumā paredzēt automātisku soda pārskatīšanu tiesā pēc 20-25 ieslodzījumā pavadītiem gadiem.
ECT norādījusi, ka bīstamas personas var tikt turētas pastāvīgā ieslodzījumā, tomēr pat tāds cilvēks, kas izdarījis visbriesmīgākos noziegumus, "saglabā sevī cilvēcisku sākotni un potenciālu mainīties".
"Lai cik gari un pelnīti būtu viņu cietumsodi, viņiem joprojām ir tiesības cerēt, ka kaut kad nākotnē viņi varētu izpirkt vainu par saviem nodarījumiem. Tādu cerību nevajadzētu viņiem pilnībā liegt. Atņemt viņiem cerības apziņu nozīmētu fundamentālu viņu cilvēciskā aspekta noliegšanu, un tāda rīcība būtu pazemojoša," teikts tiesas atzinumā.
Tiesa konstatējusi, ka Lietuvas prezidenta apžēlošanas sistēma Lietuvā faktiski nepaver uz mūžu ieslodzītajam iespēju zināt, kas un ar kādiem nosacījumiem viņam būtu jādara, lai tiktu atbrīvots, turklāt Lietuvā nav spriedumu pārskatīšanas sistēmas, kas varētu pilnībā vai daļēji atbrīvot cilvēku no mūža ieslodzījuma.
Šobrīd Lietuvā mūža ieslodzījumu izcieš 120 cilvēki, ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Lietuvas Ieslodzījuma vietu departamenta pārstāvis. Lielākā daļa no viņiem ieslodzīti Viļņas Luķišķu cietumā.
Kā izteikusies Lietuvas valdības pārstāve Strasbūras tiesā Karolīna Bubnīte, pēc šā ECT lēmuma Lietuvai būtu jādomā par efektīvākām soda mīkstināšanas iespējām cilvēkiem, kam piespriests mūža ieslodzījums. Pēc viņas teiktā, tas nenozīmē, ka tiesām būtu obligāti jāmīkstina sods, bet notiesātie zinātu, ka pēc noteikta laika viņu spriedums tiks pārskatīts.
Bubnīte arī uzskata, ka Lietuvas valdībai būtu jāvelta lielāka uzmanība sociālās rehabilitācijas sistēmai un jāpārskata soda izpildes režīms.
Pēc viņas teiktā, rīcības plāns attiecībā uz ECT lēmuma izpildi Lietuvai jāiesniedz deviņu mēnešu laikā.
Lietuvas Seima Tieslietu komitejas priekšsēdētājs Juļus Sabatausks pieļāvis, ka tiesas spriedumi, kuros paredzēts mūža ieslodzījums, varētu tikt pārskatīti pēc 20 gadiem.
Seima komiteja jau pirms vairāk nekā mēneša uzdevusi valdībai izstrādāt attiecīgus likumdošanas grozījumus. Kā piebildis Sabatausks, viņš jau tobrīd bijis pārliecināts, ka Lietuva šo lietu Strasbūras tiesā zaudēs.
Vienlaikus viņš atzinis, ka tādu grozījumu pieņemšanu Lietuvā nebūs viegli panākt, jo pēc katra smaga nozieguma, kas izraisījis plašas atskaņas sabiedrībā, izskan pretēji aicinājumi - atjaunot valstī nāvessodu, tādēļ pastāv iespēja, ka Strasbūras tiesas lēmums paliks neizpildīts.
"Tāds risks, protams, pastāv, bet politiķi nevar atļauties greznību balstīties uz emocijām. Viņiem jārīkojas racionāli un gudri," Sabatausks sacījis ziņu aģentūrai BNS.
Lietuvā nāvessoda izpilde tika apturēta 1996.gadā, bet kopš 1998.gada tā pilnībā atcelta. Lietuvas Konstitucionālā tiesa konstatējusi, ka nāvessods ir pretrunā valsts konstitūcijai.
Temīda
Aa
valdis