Grībauskaite uzsvērusi, ka uz minētās jomas trūkumiem un vājajām vietām alianses dokumentos norādīts pirmo reizi, bet samitā pieņemtie lēmumi apliecina gribu novērst šīs nepilnības.
"Atzīts, ka Baltijas valstu pretgaisa aizsardzība ir neadekvāta, un uzdots NATO militārajai vadībai izvērtēt riskus un līdz 2019.gada vidum iesniegt priekšlikumus par turpmākajiem risinājumiem," teikts paziņojumā.
Kā prezidentes preses dienests norādījis ziņu aģentūrai BNS, šis mandāts ietverts "samitā pieņemtajos dokumentos, kuri ir konfidenciāli".
"Ceru, ka tā arī būs. Protams, tam būs vajadzīgs vairāk laika, jo tas ir dārgi, bet šie risinājumi tiešām pārvietosies austrumu virzienā, jo redzams, ka tiek atpazīti apdraudējumi austrumos, tādēļ arī štābi un karavīri pārvietosies tuvāk NATO austrumu robežai," Grībauskaite trešdienas vakarā sacīja žurnālistiem Briselē.
Lietuvas bruņojumā ir tuva darbības rādiusa raķetes, un tā parakstījusi līgumu par vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi, taču nevar atļauties tāla darbības rādiusa raķetes, piemēram, Patriot, kas spēj notriekt lidmašīnas vai ballistiskās raķetes. Lietuva cer, ka šīs raķetes Baltijas valstīs rotācijas kārtībā izvietos sabiedrotie. Amerikāņi pērnvasar pirmo reizi uz mācību laiku bija atveduši uz Lietuvu raķetes Patriot.
Lietuva arī vēlētos mainīt NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijas mandātu, lai tā kļūtu par gaisa telpas aizsardzības misiju. Efektīvai gaisa telpas aizsardzībai ir svarīgi arī radari, vienošanās par informācijas apmaiņu un militārie plāni attiecībā uz to, kā iespējamā konflikta gadījumā neitralizēt Kaļiņingradas apgabalā izvietoto Krievijas potenciālu.
Tur izvietotas raķetes Iskander, kas spēj nest kodollādiņus un krīzes vai kara gadījumā apgrūtinātu NATO operācijas Baltijas jūras reģionā.
Kā ziņots, sākoties NATO samitam, Maskava pavēstīja, ka Kaļiņingradas apgabalā sākušās taktiskās mācības ar raķešu kompleksu Iskander izmantošanu.
tač