Pateicoties ienākuma nodokļa izmaiņām, pieaugs iedzīvotāju reālie ienākumi, un valsts izdevumu palielināšanās ienesīs papildu līdzekļus Igaunijas ekonomikā. Ekonomikas prognozes atbalsta arī zemākas procentu likmes, laba banku aizdevumu pieejamība un inflācijas palēnināšanās, lēš centrālā banka.
Igaunijas Banka prognozē, ka 2026. gadā tautsaimniecības izaugsme būs 3,6%, bet, samazinoties fiskālās stimulēšanas ietekmei, izaugsme līdz 2028. gadam palēnināsies līdz 2,5%. Tomēr prognozes joprojām apgrūtina sarežģītā ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība nākotnē, piemēram, tas, kā tiks atjaunota valsts finanšu stabilitāte.
Nākamajā gadā vispārējās valdības budžetā gaidāms liels deficīts. Neskaitot 2020. gadu, kas bija pandēmijas gads, nākamā gada deficīts būs lielākais trīsdesmit gadu laikā.
Galvenie budžeta bilances pasliktināšanās iemesli ir izmaiņas ienākuma nodokļa sistēmā un aizsardzības izdevumu palielināšana līdz vairāk nekā 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), no kuriem ievērojama daļa tiek novirzīta importam un tādējādi neveicina vietējās ekonomikas atveseļošanos.
Balstoties pašreizējā informācijā, Igaunijas centrālā banka lēš, ka deficīts saglabāsies ievērojams visā prognozes periodā līdz 2028. gadam. Īstermiņā mazāka nodokļu iekasēšana un valdības izdevumu pieaugums veicinās ekonomikas izaugsmi. Tomēr tas arī izraisīs pastāvīgu valsts parāda sloga un gada procentu izmaksu pieaugumu. Tiek prognozēts, ka līdz 2028. gadam parāda attiecība pret IKP sasniegs 31,5%, un procentu izmaksas salīdzinājumā ar šo gadu divkāršosies līdz aptuveni 400 miljoniem eiro. Jo ilgāk valdība atliks fiskālā līdzsvara atjaunošanu un parāda stabilizāciju, jo grūtāks kļūs šis uzdevums, norāda Igaunijas Banka, piebilstot, ka virzība uz sabalansētu budžetu nozīmētu pieticīgākas ekonomiskās izaugsmes periodu.
Paredzams, ka turpmākajos gados inflācija palēnināsies. Līdz 2026. gada sākumam būs izzudusi transportlīdzekļu nodokļa ietekme uz inflāciju, un līdz gada vidum būs izzudusi arī pērn veiktās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanas ietekme. Vienlaikus zemākas pārtikas preču cenas atspoguļosies mazumtirdzniecības cenās, pārtraucot straujo pārtikas izmaksu kāpumu. Mērenāks darba samaksas pieaugums palīdzēs mazināt pakalpojumu nozarē iepriekš novēroto spēcīgo cenu kāpumu. Lai gan pieaugošais fiskālais stimuls un no tā izrietošais iekšzemes pieprasījuma kāpums radīs papildu inflācijas spiedienu, to neitralizēs straujāks produktivitātes kāpums un uzņēmumu spēja paaugstināt cenas lēnāk nekā ražošanas izmaksas. Igaunijas Banka lēš, ka patēriņa cenu kāpuma temps palēnināsies no šā gada 4,9% līdz 2,9% 2026. gadā un 2,4% 2027. gadā.
Darba tirgus perspektīvas ir pozitīvas, ņemot vērā pieaugošo ekonomisko aktivitāti, secinājuši Igaunijas Bankas analītiķi. Tā kā nesenās lejupslīdes laikā uzņēmumi nesamazināja darbinieku skaitu tik strauji kā ražošanas apjomu, tie var sākotnēji palielināt ražošanas apjomu bez plaša procesa darbinieku pieņemšanai. Nodarbinātība 2026. gadā nedaudz pieaugs, bet pēc tam stabilizēsies. Gaidāms, ka bezdarbs pakāpeniski samazināsies, ko vairāk veicinās darbaspēka piedāvājuma sarukums, nevis jaunu darbavietu radīšana. Lai gan sabiedrības novecošanās samazina aktīvo darba tirgus dalībnieku skaitu, kopējais līdzdalības līmenis darba tirgū saglabāsies augsts gan pēc vēsturiskajiem, gan starptautiskajiem standartiem, norāda Igaunijas Banka.
Lai gan vidējās mēneša bruto darba samaksas kāpums palēninās, pateicoties ienākuma nodokļa sistēmas izmaiņām, strauji pieaugs iedzīvotāju neto ienākumi. Likumdošanas izmaiņu dēļ 2026. gadā vidējā neto darba samaksa pieaugs par aptuveni 10%, aptuveni divreiz straujāk nekā bruto darba samaksa. Kopā ar inflācijas palēnināšanos tas ievērojami palielinās reālo pirktspēju. Darba devējiem nodokļu reforma palīdzēs mazināt izmaksu spiedienu un sniegs iespēju atgūt rentabilitāti, kas pēdējos gados ir samazinājusies. Darbaspēka izmaksu īpatsvars pievienotajā vērtībā ir pietuvojies vēsturiski augstākajam līmenim, un šīs tendences maiņa, lai atjaunotu peļņas maržas, ir būtiska uzņēmumu investīciju kapacitātes uzlabošanai, norādīja Igaunijas Banka.
Gaidāms, ka aizņēmumu un atmaksas izmaksas aizņēmējiem joprojām būs labvēlīgas. Lai gan tirgus gaidas liecina par nelielām "Euribor" procentu likmes pārmaiņām nākotnē, jau veiktais likmju samazinājums apvienojumā ar banku spēcīgo kreditēšanas kapacitāti atbalstīs gan uzņēmumus, gan mājsaimniecības. Atšķirībā no daudzām citām eirozonas valstīm Igaunijā lielākā daļa aizdevumu piesaistīti īstermiņa sešu mēnešu "Euribor" likmei, un ir maz ilgtermiņa aizdevumu ar fiksētu procentu likmi. Tāpēc Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanas atvieglojošo ietekmi Igaunijas kredītņēmēji izjutuši daudz agrāk un tas arī turpmākajos gados veicinās tautsaimniecības atveseļošanos.