"Ja palūkojamies gadu desmitiem senā pagātnē, mēs zinām, ka NATO valstis Padomju Savienības robežas tuvumā izvietoja daudz bruņojuma. Nesaprotu, kādēļ tagad uz to vajadzētu raudzīties citādi," Kaljulaida teica, runājot par NATO kaujas grupām, kas šogad tiek izvietotas Baltijas valstīs.
Viņa sacīja, ka Igaunija sevi neuzskata par NATO patērētāju, bet gan drīzāk par vienlīdzīgu sabiedroto, kas ir viena no dažām alianses dalībvalstīm, kuras izpilda NATO mērķi aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta. "Manuprāt, tas pierāda, ka mums nav iemesla baidīties," secināja Kaljulaida.
"Nevēlos izklausīties kā īpaša veida Krievijas nīdēja," atzina Igaunijas prezidente. "Eiropā ir ļoti maz valstu vadītāju, kuri nevēlētos ļoti labas attiecības ar Krieviju. Bet otra puse ir tāda, kāda ir - tā ir neparedzama un neievēro savas saistības," viņa uzsvēra.
Kaljulaida teica, ka viņai nav iebildumu, ja jaunajam ASV prezidentam Donaldam Trampam izdotos uzlabot attiecības ar Krieviju, bet viņa uzsvēra, ka tam nevajadzētu notikt uz citu - mazāku - valstu rēķina.
Kas
Ēdelweiss