Viņa uzvēra, ka sievietēm politiķēm nesalīdzinoši biežāk nekā vīriešiem tiek uzdoti jautājumi, kas saistīti ar ģimeni un bērnu audzināšanu. "Cik bieži vīrietim politiķim tiek jautāts par to, kas bērnam tiek dots pusdienās? Man jāsaka, ka šo jautājumu dzirdu ļoti bieži. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi uztraukties par to, kā politiķi rūpējas par savu ģimeni, taču šis jautājums būtu jāuzdod arī vīriešiem politiķiem," teica Igaunijas prezidente.
Viņa norādīja, ka liela uzmanība dzimumu līdztiesības veicināšanā ir tieši izglītībai, jo izglītības trūkums sabiedrībā rada lielu problēmu sieviešu tiesību atzīšanā. Izglītības trūkums var kavēt izpratni par to, ka sievietes ir vienlīdzīgas ar vīriešiem, turklāt izglītības trūkums var traucēt saskatīt arī to, ka ikvienam līdztiesība sabiedrībā ir nozīmīgs jautājums.
Pēc Kaljulaidas paustā, Eiropas Savienības (ES) atbalsts un pieeja motivējusi Igauniju virzīties uz tolerantāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. "Pateicoties Eiropas sabiedrībai, Igaunijas sievietēm pret diskrimināciju nav jācīnās vienām, viņas cīnās kopā," sacīja Kaljulaida.
Kaimiņvalsts pirmā persona arī piebilda, ka katrā no ES dalībvalstīm dzimumu līdztiesības veicināšanā nav "no jauna jāizgudro divritenis" - dalībvalstīm jāattīstās, jādalās ar pieredzi un jāstrādā kopā.
Kaljulaida ļoti lepojoties, ka 26.septembrī Igaunija ratificēja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas plašāk pazīstama kā Stambulas konvencija. "Ar šo rīcību mēs sūtām signālu, ka mūsu sabiedrība necietīs vardarbību pret sievietēm," uzsvēra prezidente.
Viņai dzimumu līdztiesības tēma esot īpaši svarīga, jo, pēc prezidentes domām, Igaunijai vēl tāls ceļš ejams, līdz izdosies izskaust vardarbību pret sievieti ģimenē. Igaunija patlaban virzās uz nosacījumu, ka vardarbības ģimenē gadījumā upuri paliek mājās, savukārt varmākas tās pamet. "Vardarbības ģimenē samazināšanai visām barjerām, ar kurām vardarbības upuri saskaras, jābūt pēc iespējas zemākām. Upuriem šajā neaizsargātajā stāvoklī nebūtu jāpierāda, ka viņi neko sliktu nav izdarījuši. Vardarbības upuriem jāzina, ka viņi nav vieni un ka viņi var teikt - tas notika ar mani," skaidroja Igaunijas prezidente.
Pēc viņas paustā, visi elementi, kas uzlabo sieviešu stāvokli sabiedrībā, ir būtiski, lai uzlabotu visu sabiedrību kopumā, tāpēc darbs dzimumu līdztiesības veicināšanai Eiropā ir vitāli svarīgs. Turklāt par dzimumu līdztiesību sabiedrībā iespējams cīnīties tikai kopā ar vīriešiem, jo dzimumu līdztiesība nav sieviešu jautājums, bet gan visas sabiedrības rūpe, sacīja Igaunijas prezidente.
Kā ziņots, šīs nedēļas sākumā Beļģijas galvaspilsētā Briselē norisinājās ikgadējā EK organizētā pamattiesību konference, kas šogad bija veltīta sieviešu tiesībām. Konferencē tika pārrunāti tādi jautājumi kā sieviešu nīšana sabiedrībā, sieviešu tiesību pārkāpumi, lielāku tiesību piešķiršana sievietēm jautājumos, kas skar ekonomiku un politiku, galvenie šķēršļi dzimumu līdztiesības sasniegšanā un daudzi citi. Tāpat konferencē tika meklēti veidi, kā nodrošināt sieviešu tiesības, kā arī virzīties dzimumu līdztiesības virzienā ES.
Pērn EK pamattiesību konference bija veltīta mediju plurālismam un demokrātijai.
Trollis JT
ko
Tad