Krievijas armijas mācībās izspēlēti uzbrukuma scenāriji Baltijai

Krievijas Pleskavas apgabala administrācijas mājaslapā šomēnes ziņots par veiksmīgi notikušām militārajām mācībām ar iedomātā ienaidnieka likvidēšanu. Formāli mācību uzdevums bijis iznīcināt nelikumīgus bandītiskus grupējumus pierobežā. Tiesa gan – visai dīvaini izklausās tas, ka šie bandīti bijuši, piemēram, ar savu artilēriju un aviāciju un ka bandītu apkarošanai izmantoti desantnieki un divi iznīcinātāji.

"Katrai valstij ir tiesības trenēties – mums jau nav nekas pretī. Tikai jautājums, ko tur māca. (..) Tas, ko Krievija dara pie Latvijas robežām - tās nav aizsardzības operācijas, tās ir desantēšanās operācijas, esam novērojuši arī, ka ir bijuši treniņi pret mūsu radariem, kas arī ir ofensīvas darbības," raidījumam uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Pleskavas lapa publicējusi arī šo militāro mācību karti, kurā iedomātie pretinieki nosaukti par Estalia un Larija. Bet, apgriežot karti otrādi, nav grūti pamanīt - mācībām uzzīmētā robeža ar iedomāto pretinieku ir ļoti līdzīga Krievijas robežai ar Latviju un Igauniju Alūksnes pusē.

"Tas, ka šajās mācībās tiek reālistiski rādīta konfrontācija un konflikts, un pretinieks ir Baltijas valstis, tas nav nekas jauns. Es domāju, ka tas ir slēpts drauds. Tas, ka militāros scenārijos ieliek kaut ko, kas nav gluži abstrakcija, bet pietiekami viegli atpazīstams par konkrētu valsti, tas, pirmkārt, nozīmē, ka attiecības ir diezgan sliktā stāvoklī. Un tas arī tiek sūtīts kā signāls. Tad ir jautājums, kas tad tiek izspēlēts kā īstais scenārijs – kā aizsardzības scenārijs vai uzbrukuma," raidījumam pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts.

Scenāriji ar uzbrukumu Baltijas valstīm ir bijuši arī iepriekš, tai skaitā militārajās mācībās Zapad, kas notiek reizi četros gados. Krievija parasti par savām mācībām saka, ka tās ir ar aizsardzības raksturu, bet militārie analītiķi norāda, ka pieejamie fakti par mācībām norāda uz pretējo - to mērķis ir trenēt uzbrukumu.

Krievijas militārais apskatnieks Aleksandrs Golcs raidījumam de facto saka: "Zapad oficiālajā scenārijā tā vienmēr ir aizstāvēšanās pret kādiem mītiskiem teroristiem. Piemēram, 2013.gadā tas pieņēma pat komiskas formas, jo, saskaņā ar mācību scenāriju, liela teroristu grupa izrāvās uz Baltkrieviju, un tur viņus sagaidīja artilērija, pēc tam aviācija, tad vēl specvienība, un visu laiku šiem 600 cilvēkiem kaut kādā fantastiskā veidā izdevās izdzīvot un kustēties tālāk."

Vienas no lielākajām mācībām - Zapad 2017 - sāksies pēc divām nedēļām un notiks Krievijā un Baltkrievijā, Baltijas valstu un Ukrainas robežu tuvumā. Krievija un Baltkrievija oficiāli paziņojušas, ka mācību scenārijs paredz teroristu un bruņotu bandu apkarošanu. Tiesa, katra no valstīm ir savos ieskatos par to, kas īsti tiks trenēts.

"Mēs esam fiksējuši, ka pastāv atšķirības starp to, ko ir teikusi Baltkrievija, kas saka – faktiski būs konvencionāls scenārijs -, un Krievija, kas saka, ka ir nekonvencionāla cīņa," informē Garisons.

Mācībām Zapad 2017 pieteikti nepilni 13 tūkstoši karavīru, taču Baltkrievijas mediji ziņo, ka tur jau tagad ieradušies divreiz vairāk Krievijas karavīru. Starptautiskā Vīnes vienošanās paredz, ka, pārsniedzot noteiktu mācību dalībnieku vai tehnikas skaitu,piemēram, 13 tūkstošus karavīru, ir jāuzaicina starptautiskie novērotāji. Līdzšinējā prakse pierādījusi, ka Krievija dažādos veidos apiet šos formālos kritērijus. Tiek lēsts, ka iepriekšējās Zapad mācībās 2013. gadā bija līdz pat 100 tūkstošim dalībnieku.

"Manuprāt, šajās mācībās būs ne mazāk kā 300 tūkstoši dalībnieku, ja ne vairāk, kas tiks mobilizēti un tādā vai citādā veidā piedalīsies, bet varbūt pat divreiz vairāk, ja šajā vietā sākas karš, ko arī nevar pilnībā izslēgt. Tā būs pārbaude mobilizācijai, spējai pārnest spēkus uz Rietumu fronti, kas stiepjas no Melnās jūras līdz Baltijas jūrai," komentēja militārais analītiķis Pāvels Felgenhauers. Pētnieka ieskatā mācības nes lielākus riskus Ukrainai, mazāk - Baltijas valstīm.

Krievija un Baltkrievija uz Zapad 2017 gan ir ielūgusi militāros atašejus un novērotājus, taču tas ir tikai labas gribas žests ar iepriekš saskaņotu dienaskārtību.

"Tā ir viesu diena, viņi visdrīzāk atradīsies kaut kādā novērošanas tribīnē, tā būs oficiālā scenārija paziņošana, tā būs varbūt maza vizīte kādā specifiskā apakšvienībā, kas nedod nekādu priekšstatu, vai arī nemaz nebūs šādas vizītes. Un tas arī viss. (..) Viņiem nebūs iespējas sarunāties ar karavīriem, kas tur ir dislocēti," informēja Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants  Leonīds Kalniņš.

Latvijai ar Baltkrieviju ir noslēgta vienošanās bruņojuma kontroles jomā, un tas Latvijai ļauj arī šo mācību laikā aizsūtīt tur novērošanas vizīti vai inspekciju.

Amatpersonas norāda, ka atšķirībā no iepriekšējām mācībām, šoreiz par Zapad 2017 sniegts nedaudz vairāk oficiālas informācijas, tostarp par apmācību vietām, taču lielākā atšķirība, salīdzinot ar mācībām Zapad 2013 pirms četriem gadiem, ir tā, ka Latvija būtiski ir palielinājusi savu militāro gatavību, turklāt šeit ir arī ievērojams skaits karavīru un tehnikas no citām NATO valstīm.

"Es vēlreiz gribu uzsvērt – mēs novērojam, mēs nestresojam.  Mēs neizvietojam speciālas vienības mūsu Austrumos vai pie Baltkrievijas un Latvijas robežas. Mēs to nedarām. Es gribu uzsvērt, ka NATO filozofija ir aizsargāt savas valstis, bet Krievijas filozofija, kādā veidā viņi trenē savus spēkus, ir agresivitāte – ar uzbrukumu. (..) Tas nenozīmē, ka viņi tos izpildīs, bet tas dara mūs uzmanīgus, mēs novērojam to, kas notiek tuvā pierobežā," pauda Kalniņš.