"Es pavasarī pievienojos "Alexela" padomei. Nav noslēpums, ka mani interesē enerģētika un pāreja uz zaļo enerģiju," viņa trešdien paziņoja sociālajos medijos, piebilstot, ka "Alexela" ir vairāki projekti, kas veicina videi draudzīgāku Igaunijas ekonomiku.
Kaljulaida informēja, ka aprīlī, kad viņa sāka darbu "Alexela" padomē, uzņēmums bija pārtraucis importu no Krievijas un arī sašķidrinātā naftas gāze (LPG), kurai atrast alternatīvas citos tirgos ir vissarežģītāk, tika piegādāta no Kazahstānas.
"Lieli LPG patērētāji ir pārtikas rūpniecība un fermas, kas pašlaik nevar izmantot alternatīvu degvielu," atzina bijusī Igaunijas prezidente.
Kā paskaidroja Kaljulaida, šovasar radās sarežģījumi ar piegādēm no Kazahstānas, tādēļ "Alexela" atkal sāka piegādāt Krievijā ražotu LPG.
"Lai gan kompānija atkal meklē alternatīvas, tam nepieciešams laiks. Protams, man nav pieņemami darījumi ar Krieviju, tādēļ šodien iesniedzu pieteikumu par aiziešanu no padomes," paziņoja Kaljulaida.
"Ceru, ka gan "Alexela", gan citas Eiropas kompānijas pēc iespējas ātrāk atbrīvosies no Krievijas energoresursiem," rakstīja Kaljulaida, uzsverot, ka tam nepieciešama arī starptautiska sadarbība un drosmīgi lēmumi. Viņasprāt, attiecībā uz LPG ir nepieciešamas Eiropas Savienības līmeņa sankciju mehānisms un plašas investīcijas, jo nekoordinēta rīcība var apdraudēt pārtikas rūpniecību.
"Alexela" uzstāj, ka pusotru gadu cenšas atrast risinājumu LPG piegādēm. Janvārī tika atrasts piegādātājs no Kazahstānas, tomēr vasarā sadarbība beidzās saistībā ar enerģētikas krīzi Kazahstānā.
Igaunijas kompānijas valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda nožēlu, ka sadarbība ar Kazahstānu bijusi tik īslaicīga. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Eiropas Savienības un Igaunijas sankcijas nav vērstas pret LPG, tādēļ risinājumu meklējumi ir sarežģīti. "Igaunijas uzņēmējam vienatnē ir grūti izdarīt to, ko Eiropas ārpolitika nav paveikusi," viņš teica.
LPG izmanto vietējie pārtikas ražotāji. Gāzi izmanto vietās, kur, piemēram, nav savienojuma ar gāzesvadu. Eiropas Savienība pret to nevērš sankcijas, jo tas ir nozīmīgs enerģijas resurss, lai garantētu pārtikas drošību, un tam nav alternatīvas par konkurētspējīgu cenu.
"Alexela" pieder degvielas uzpildes staciju tīkls, kurā līdzās naftas izcelsmes degvielai tiek piedāvāta arī biogāze, sašķidrinātā dabasgāze un elektrība. Kompānija plāno drīzumā piedāvāt arī ūdeņradi. "Alexela" pēc aprites ekonomikas principiem ražo biogāzi, būvē saules un vēja parkus, kopā ar partneriem pārvalda sašķidrinātās dabasgāzes termināli Haminas ostā Somijā, kā arī attīsta atjaunīgās enerģijas akumulācijas infrastruktūru Paldiskos.