Kopš aprīļa robežu Narvā ik dienas šķērso vidēji 250-350 bēgļi, lielākā daļa ir no Mariupoles, no kurienes tikuši deportēti uz Krieviju, turēti filtrācijas nometnēs, stundām ilgi pratināti robežas Krievijas pusē, viņi ir pārguruši un nobijušies. Daudz ir arī tādu, kas robežu šķērsojuši ar ilgtermiņa vīzām un paliek pilsētā.
Kā stāsta vietējie brīvprātīgie, Narva lielai daļai bēgļu kļuvusi par tranzīta pieturu, kur atpūsties dienu vai, ilgākais, divas, lai tad turpinātu ceļu.
Narvā palikuši aptuveni 500 ukraiņu bēgļi, un ar viņiem nodarbojas sociālās palīdzības departaments, bet tranzītā pilsētu šķērsojuši jau 10 000 -15 000 cilvēki, un brīvprātīgie sāk pagurt - ja karš ieilgs, iespējams, pilsēta vairs nevarēs rēķināties ar viņu palīdzību, raksta avīze.
Narvas mēre Katri Raika atzīst, ka situācija ar tranzīta bēgļiem ir sarežģīta. "Pati pilsēta spēj uzņemt un šā tā izvietot 40 cilvēkus, pārējie ir atkarīgi tikai no brīvprātīgajiem. Pilsēta iepirkusi pārtiku, nācās iegādāties arī papildu gultasveļas komplektus. Krīzes sākumā tika izveidota informatīvā tālruņa līnija, bēgļu vajadzībām atvēlētas automašīnas. Ja katru dienu ierodas jaunas bēgļu grupas, tas mums nozīmē arī jaunus izdevumus, ceram, ka Finanšu ministrija mums tos atlīdzinās," viņa piebildusi.