Šī gada lielākās katastrofas laupījušas dzīvību 260 000 cilvēku. Vairums no tiem - aptuveni 222 000 - gāja bojā traģiskās Haiti zemestrīces laikā.
"Swiss Re" norāda, ka liels bojāgājušo un ievainoto skaits bijis arī Krievijā karstuma viļņa dēļ, kurā gāja bojā aptuveni 15 000 cilvēku, un vasaras plūdos Ķīnā un Pakistānā, kas prasīja 6225 cilvēku dzīvības.
Tomēr neskatoties uz trīskārtējo ekonomisko zaudējumu pieaugumu, katastrofu ietekme uz apdrošinātājiem palielinājusies tikai par 34%. Šogad tā mērāma 36 miljardu dolāru (19 miljardu latu) apmērā, jo visiznīcinošākās katastrofas notikušas salīdzinoši maz apdrošinātos reģionos.
Aģentūras galvenais ekonomists atzīmējis, ka izmaksu ziņā dārgākās katastrofas - zemestrīces izraisītie postījumi Čīlē un Jaunzēlandē un ziemas vētru radītās sekas Rietumeiropā - segusi apdrošināšana. Tomēr riski tādos notikumos kā zemestrīce Haiti un plūdi Āzijā bijuši visnotaļ niecīgi apdrošināti.
Zemestrīce Čīlē vien apdrošināšanas industrijai izmaksājusi astoņus miljardus dolāru (4,2 miljardus latu), kas 2010.gadā bijusi lielākā summa par vienu katastrofu.
Februāra Rietumeiropas ziemas vētras industrijai izmaksājušas 2,85 miljardus dolāru (1,5 miljardus latu), bet Jaunzēlandes zemestrīce - 2,7 miljardus (1,4 miljardus latu).
Savos aprēķinos "Swiss Re" iekļāvusi arī britu enerģētikas giganta "British Petroleum" (BP) izraisīto naftas noplūdi Meksikas līcī. Aģentūra norādījusi, ka apdrošinātāji jau saņēmuši prasības par īpašumam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu aptuveni miljardu dolāru vērtībā, bet šis skaitlis nākotnē varētu pieaugt.