Kā pārliecinājās Diena, Briseles centrs ir pustukšs, mašīnu maz, nav arī šai pilsētai tik raksturīgo sastrēgumu, jo bērni netiek vesti nedz uz mācību iestādēm, nedz pulciņiem un treniņiem, daudzi pieaugušie strādā no mājām. To lielā mērā nosaka arī tas, ka nekursē metro, jo bieži tas piepilsētā dzīvojošajiem ir vienīgais veids, kā nokļūt no un uz darbu.
Eiropas Komisijā (EK) strādājošā Maija Celmiņa stāsta, ka ikdienas dzīves ritms ir saraustītāks, ārkārtas situācija ienes savas korekcijas. "Par paaugstinātu terorisma draudu līmeni paziņoja sestdien, taču mēs kopā ar draudzenēm jau sen bijām nopirkušas biļetes uz operu. Izrādi tajā vakarā atcēla. Nākamās dienas – svētdienas – rītā pamostoties un atverot aizkarus, pirmais skats, ko ieraudzīju pa logu, bija armijas patruļas mašīnas. Sajūta bija dīvaina un neomulīga," atzīst Maija. Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā atbildīgais par drošību Dāvis Baiže piebilst, ka valda satraukums un personīgās sajūtas ir neomulīgas. "Tas, ko mēs rekomendējam saviem kolēģiem, ir nedoties uz vecpilsētu, neiet uz kino un teātri. Tāpat tajos veikalos, kuri strādā, nav ieteicams iepirkties laikā, kad ir daudz cilvēku. Pārstāvniecība ir atļāvusi saviem darbiniekiem strādāt no mājām, ko izmanto mazu bērnu vecāki, jo skolas un bērnudārzi ir slēgti. Jāteic, ka, pārvietojoties pa pilsētu, visdrošāk ir izmantot personīgo automašīnu," stāsta Baiže.
To, ka šajā pirmdienā darbā nebija teju puse kolēģu, Dienai min arī EK strādājošie Ingars Zustrups un Aija Lauciņa.
Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka Briselē tiek saglabāts augstākais drosības līmenis, veikali un dažādas iestādes nestrādā, ielās patrulē karavīri.
Visu Rūtas Kesneres reportāžu no Briseles lasiet trešdienas, 25. novembra laikrakstā Diena!
demokratija