Tikmēr Latvija organizācijas ziņojumā par 180 valstīm pakāpusies par divām vietām un 22.vietu, Igaunija noslīdējusi par trim vietām uz 14.vietu, bet Lietuva pakāpusies par divām pozīcijām uz 28.vietu.
Ziņojumā secināts, ka pandēmija izceļ un pavairo daudzās krīzes, kas jau met ēnu uz preses brīvību.
Pandēmija ir pamudinājusi vairākus režīmus izmantot savā labā faktu, ka cilvēki ir šokēti un kustības brīvība ierobežota, lai īstenotu pasākumus, kurus normālos apstākļos nevarētu ieviest, ziņu aģentūrai AFP norādīja RSF vadītājs Kristofs Deluārs.
Preses brīvības indeksa pirmajā vietā ceturto gadu pēc kārtas atrodas Norvēģija, kurai seko Somija, Dānija, Zviedrija un Nīderlande.
Savukārt pēdējās vietas starp 180 apskatītajām valstīm ieņem Vjetnama (175), Džibutija (176), Ķīna (177), Eritreja (178), Turkmenistāna (179) un pēdējā, 180.vietā, atrodas Ziemeļkoreja.
Pagājušajā gadā Turkmenistāna atradās pēdējā vietā, bet Ziemeļkoreja - priekšpēdējā.
RSF apsūdzējusi Ķīnu un Irānu, kas atrodas 173.vietā, ka tās cenzē informāciju, kas saistīta ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumiem.
Dodot mājienu par apsūdzībām, ka Ķīna slēpusi sākotnējā koronavīrusa uzliesmojuma patieso mērogu, ziņojumā teikts, ka Ķīnā joprojām spēkā stingra informācijas kontrole, kuras negatīvā ietekme uz visu pasauli pieredzēta koronavīrusa krīzes laikā.
Ķīna jau nokritizējusi RSF ziņojumu, apgalvojot, ka šī organizācija vienmēr bijusi negatīvi noskaņota pret Ķīnu, un uzsvēra, ka ārvalstu žurnālisti ir laipni gaidīti Ķīnā, ja ievēro tās likumus un noteikumus.
Ziņojumā norādīts, ka arī Eiropa nav bijusi imūna pret negatīvām tendencēm, un Ungārijā premjerministra Viktora Orbāna vadībā pieņemti īpaši likumi attiecībā uz nepatiesas informācijas izplatīšanu, ko RSF nodēvējusi par "pilnīgi nesamērīgiem un piespiedu pasākumiem".
Ziņojumā secināts, ka pastāv skaidra saistība starp mediju brīvības apspiešanu, reaģējot uz pandēmiju, un valsts pozīciju preses brīvības indeksā.
Francija preses brīvības indeksā noslīdējusi par divām pozīcijām uz 32.vietu, un žurnālisti šajā valstī dažreiz kļūst par policijas vardarbības upuriem demonstrāciju laikā, norādīts ziņojumā.
Vācija preses brīvības indeksā pakāpusies par divām pozīcijām uz 11.vietu, bet Savienotās Valstis pakāpušās par trim pozīcijām uz 45.vietu.
Sudāna pēc tam, kad protestētāji piespieda armiju no amata atstādināt ilgus gadus valdījušo autoritāro līderi Omaru al Baširu un aizstāt viņa varu ar civilistu vadītu valdību, preses brīvības indeksā pakāpusies par 16 pozīcijām uz 159.vietu. Tas ir viens no lielākajiem lēcieniem, kas novērojams šā gada indeksā.
RSF publicē preses brīvības indeksu kopš 2002.gada un tajā novērtēti tādi faktori kā mediju neatkarība, pašcenzūra, caurspīdīgums un tiesiskais ietvars.
Turcija RSF preses brīvības indeksā pakāpusies par trīs pozīcijām uz 154.vietu, bet RSF skaidro, ka tas noticis nevis tādēļ, ka Turcijā būtu vērojamas pozitīvas tendences, bet tādēļ, ka citas valstis reitingā noslīdējušas uz zemākām vietām.
Ziņojumā teikts, ka Turcijā pastiprināta mediju, sevišķi, interneta mediju cenzūra, un šī valsts ir "autoritārāka kā jebkad".
Krievijā, kas saglabājusi 149.vietu, arī vērojami neatlaidīgi "centieni kontrolēt internetu, izmantojot arvien attīstītākas metodes", norādīts RSF ziņojumā, kurā konkrēti minēts likums, kas ļautu atslēgt internetu Krievijā no pārējās pasaules.
RSF ziņojumā teikts, ka "valsts interneta noslēgšana" jau ir realitāte Turkmenistānā, kur interneta lietotāji var piekļūt tikai stingri cenzētam interneta saturam. Interneta kafejnīcās cilvēkiem jāuzrāda personas apliecinoši dokumenti pirms piekļuves internetam.
"Gandrīz visur Austrumeiropā un Vidusāzijā līderi nostiprina savu kontroli pār ziņām un informāciju," secināts RSF ziņojumā.
Orvels 2020
Klauss Rūniķis