Svētdienas vakarā Kemerons ar Afganistānas prezidentu Hamidu Karzai un Pakistānas prezidentu Asifu Ali Zardari tikās uz vakariņām, bet pirmdien notika trīspusējās sarunas - trešās kopš pagājušā gada. Trīspusējā samita mērķis bija uzlabot Afganistānas un Pakistānas savstarpējo sadarbību, lai vairotu stabilitāti reģionā. Tomēr, tā kā sarunās nepiedalījās nedz talibi, nedz ASV, analītiķi uzskata, ka trīs līderu apņemšanās plašākus mērogus, visticamāk, neiegūs.
"Visas puses ir vienisprātis par šī darba steidzamību un apņēmušās spert visus nepieciešamos soļus, lai sasniegtu mērķi," teikts Kemerona biroja izdotajā trīs līderu kopīgajā paziņojumā. Viņi arī atbalstīja biroja atvēršanu Dohā "sarunām starp talibiem un Afganistānas Augsto miera padomi," atzīmēts paziņojumā.
Karzai iepriekš izvairījās no idejas par talibu biroja atvēršanu Kataras galvaspilsētā, baidoties, ka Afganistānas valdība var tikt izslēgta no ASV sarunām ar talibiem. Vašingtona pirmos soļus centienos panākt mieru ar talibiem spēra pirms gada. Tomēr islāmisti pēc dažiem mēnešiem izstājās no sarunām, pēc visa spriežot, tāpēc ka ASV atteicās atbrīvot Gvantanamo cietumā ieslodzītos talibus.
Kemerona biroja izdotajā paziņojumā arī norādīts, ka Afganistānas un Pakistānas līderi ir piekrituši stiprināt sadarbību talibu ieslodzīto atbrīvošanā no Pakistānas cietumiem. Centienos dot jaunu impulsu Afganistānas miera procesam, Pakistāna pēdējo mēnešu laikā ir atbrīvojusi no ieslodzījuma vairākus desmitus afgāņu talibu, ko Afganistānas sarunvedēji jau novērtējuši atzinīgi. Talibi savu viedokli vēl nav pauduši.
Kemerons preses konferencē pēc sarunām ar Karzai un Zardari vērsās tieši pie talibiem, aicinot tos pievienoties miera procesam. "Tagad pienācis laiks visiem ņemt dalību mierīgā politiskā procesā Afganistānā," norādīja Kemerons. Karzai savukārt pauda cerību uz "tuvām, brālīgām un labām kaimiņa attiecībām" ar Pakistānu, kurai Kabula un Vašingtona regulāri pārmetušas netiešu destabilizācijas veicināšanu Afganistānā.
Pakistāna savulaik atbalstīja talibu režīmu, kas valdīja Afganistānā no 1996.gada līdz 2001.gadam. Pakistānas atbalsts Kabulai tiek uzskatīts par nepieciešamu faktoru miera uzturēšanai pēc tam, kad Afganistānu atstāts NATO spēki.