Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons otrdien paziņoja, ka neparakstīs parlamenta pieņemto likumu par 3,8 miljardu eiro (2,7 miljardu latu) atmaksu Lielbritānijai un Nīderlandei, kuras šādu summu izmaksājušas kompensācijās savu valstu iedzīvotājiem par zaudētājiem noguldījumiem Īslandes interneta bankā "Icesave".
Iepriekš aptuveni 60 tūkstoši īslandiešu jebšu ceturtā daļa no valsts elektorāta bija parakstījuši petīciju, kurā protestēja pret minēto likumu, kura dēļ, pēc viņu uzskata, tauta būs spiesta dzīvot nabadzībā desmitiem gadu.
Ziņas par veto uzlikšanu saniknoja Lielbritāniju un Nīderlandi, kuru amatpersonas pieprasīja, lai Reikjavīka pildītu savas starptautiskās saistības.
Londona arī brīdināja, ka likuma neparakstīšanas dēļ var tikt iedragāti Īslandes centieni iestāties ES.
Turklāt reitingu aģentūra "Standard & Poor's" trešdien noteica negatīvu prognozi Īslandes kredītreitingam, norādot, ka veto kompensāciju atmaksai var apdraudēt Īslandes izredzes saņemt turpmākas aizdevuma daļas no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). S&P arī piedraudēja, ka tuvākā mēneša laikā var pazemināt Īslandes reitingu uzreiz par divām pakāpēm.
Cita reitingu aģentūra "Fitch", reaģējot uz Īslandes prezidenta lēmumu, otrdien jau samazināja Īslandes kredītreitingu no BBB- līdz BB+, norādot, ka Grimsons, šādi rīkojoties, vairo ekonomisko un politisko nenoteiktību, kā arī likuma neparakstīšana ir būtisks solis atpakaļ Īslandes centienos atjaunot normālas finansiālās attiecības ar pārējo pasauli.
Arī analītiķi norāda, ka šī likuma nepieņemšana var apdraudēt SVF aizdevuma nākamās kārtas saņemšanu, kā arī Īslandes panākumus sarunās par iestāju ES.
Tikmēr kļuvis zināms, ka Īslandē referendums par prezidenta noraidīto likumu par 3,8 miljardu eiro (2,7 miljardu latu) atmaksu Lielbritānijai un Nīderlandei varētu notikt 20.februārī. Otrdien veikta aptauja atklāj, ka 58% īslandiešu balsotu pret kompensāciju izmaksu un tikai 42% to atbalstītu.
Pēc vairākas nedēļas ilgušām asām debatēm Īslandes parlaments 30.decembrī apstiprināja vienošanos ar Lielbritāniju un Nīderlandi, kas paredz, ka Īslande šīm abām valstīm līdz 2024.gadam atmaksās 3,8 miljardus eiro. Par likuma pieņemšanu nobalsoja 33, bet pret bija 30 deputāti.
Bija paredzēts, ka prezidents likumu parakstīs uzreiz pēc parlamenta pozitīvā balsojuma 31.decembrī, taču viņš paziņoja, ka pirms lēmuma pieņemšanas vēlas tikties ar pārstāvjiem no nevalstiskās organizācijas "InDefence", kura ir pret kompensācijas maksāšanu.
Šī ir tikai otrā reize Īslandes valsts pastāvēšanas 65 gados, kad prezidents atsakās izsludināt kādu likumu. Ja prezidents likumu neparaksta, tas jānodod referendumam, kur tas var tikt noraidīts, jo daudzi īslandieši neatbalsta kompensāciju atmaksāšanu.
Īslandes bankas "Landsbanki" interneta banka "Icesave" Lielbritānijā darbojās kopš 2006.gada oktobra, bet Nīderlandē - kopš 2008.gada maija, piedāvājot augstākas noguldījumu procentu likmes nekā vietējās bankas. Finanšu krīzes ietekmē strauji pasliktinoties Īslandes ekonomikai, "Landsbanki" 2008.gada oktobrī vairs nespēja turpināt darbību patstāvīgi, un to pārņēma valsts.
"Icesave" noguldīto naudu zaudēja vairāk nekā 300 tūkstoši bankas klientu, tostarp desmitiem tūkstoši Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju, tādēļ šo valstu vadības bija spiestas izmaksāt viņiem kompensācijas.
Īslandes ekonomiku 2008.gada rudenī piemeklēja sabrukums, jo šīs valsts komercbankas bija ieguldījušas milzu līdzekļus riskantos vērtspapīros, kas pēkšņi kļuva bezvērtīgi. Valsts pārņēma trīs lielākās bankas un devalvēja nacionālo valūtu, strauji pieauga bezdarbs.