ASV Valsts departaments savā paziņojumā apgalvo, ka amerikāņu puse M. Kadāfi pārstāvjiem esot devusi skaidru mājienu, ka autoritārajam vadonim ir jāatkāpjas. «Vēstījums bija vienkāršs un nepārprotams -M. Kadāfi ir jānodod vara, lai varētu sākties jauns politiskais process, kas atspoguļotu Lībijas tautas gribu,» teikts dokumentā, ko citē BBC.
Vašingtona atklāja, ka sarunās piedalījušies ASV valsts sekretāres padomnieks Tuvo Austrumu jautājumos Džefrijs Feltmens un ASV vēstnieks Lībijā Džīns Krecs, bet noklusēja, kas pārstāvējis Tripoli. Lībijas valdības pārstāvis Musa Ibrahims slavēja notikušās sarunas kā svarīgu soli, lai «salabotu attiecības» ar ASV. «Mēs atbalstām jebkuru dialogu, jebkuru miera iniciatīvu tiktāl, cik tā neizlemj Lībijas nākotni bez mūsu līdzdalības,» paziņoja M. Ibrahims. «Mēs runāsim par visu, bet neizvirziet priekšnosacījumus miera sarunām, ļaujiet lībiešiem izlemt savu nākotni.»
ASV amatpersonas sacījušas, ka turpmākas sarunas ar M. Kadāfi pārstāvjiem nav paredzētas, «jo vēstījums ir ticis nodots».
Avoti diplomātiskajās aprindās atklājuši, ka pēdējās nedēļās līdzīgas sarunas ar Lībijas valdības pārstāvjiem notikušas arī frančiem, kuri atšķirībā no amerikāņiem pieprasījuši, lai M. Kadāfi atstātu dzimteni. Arī Āfrikas Savienība ir paziņojusi, ka Lībijai ir nepieciešama demokrātiska valdība, tomēr uzskata, ka ir jāvienojas par M. Kadāfi aiziešanas nosacījumiem. Pats 69 gadus vecais Lībijas vadonis līdz šim ir ignorējis starptautisko spiedienu un apgalvo, ka paliks savā krēslā līdz nāvei.